Produkti, kurus NEDRĪKST dotiem bērniem līdz 1 gada vecumam

Gurķi.

Grūti uzsūcas, maz noderīgu vielu, gāzu veidojoši.

Kāposti.

Bērnu ēšanā līdz1 gadam labāk neizmantot, jo tie izraisa gāzu veidošanos.

Tomāti.

Alergēns, bērna organisms to grūti uzsūc.

Redīsi.

Izraisa gāzu veidošanos, smags dārzenis kuņģim.

Cietais siers.

Siers satur vitamīnus A, B, PP, sāļus, kalciju, fosforu un pienskābās baktērijas. Maigu un liesu sieru var bērniem sākt piedāvāt no gada vecuma. Veikalos nopērkami sieri ar 10% un 17 % tauku saturu, tie ir ideāli piemēroti tieši bērniem. Diennakts siera norma ir 3 grami, nedēļas – 21 grams. Siers vēl ir arī magnija, kalcija un nātrija sāļu koncentrāts. Tāpēc bērniem agrīnā vecumā to dod ierobežotā daudzumā.

Makaroni.

Bērnam līdz gada vecumam makaronus nepiedāvā, jo fermenti, kas palīdz pārstrādāt miltus, parādās tikai pēc bērna gada vecuma sasniegšanas. No 1 gada vecuma var makaronus ieviest kā patstāvīgu ēdienu ne biežāk kā divas reizes nedēļā, šajā dienā putru nedod.

Ārzemju augļi, dārzeņi.

Mūsu platuma grādiem neraksturīgus produktus bērnam piedāvājam ne agrāk kā pēc 1 gada sasniegšanas.

Zupas no gaļas buljona.

Agrāk par gadu. Buljona vērtīgums un tajā pašā laikā arī bīstamība ir tajā faktā, ka tas neiziet cauri kuņģa “apstrādei” – tas uzreiz “izskrien” caur kuņģi uz 12-pirkstu zarnu. Un tā kā šī produkta uzsūktspēja ir ārkārtīgi augsta, viss sliktais, kas buljonā ir atrodams, aizies uzreiz uz tievo zarnu. Vienkāršāk sakot – ar buljonu var saindēties. Bet sliktais – tā arī ir tā gaļa, kauli un putnu gaļa, kā arī šaubīgas izcelsmes gaļas produkti (nevis vistiņa no laukiem ar vetārsta uzliktu zīmogu, ka tajā nav salmoneloze un bruceloze, bet gan broleris no putnu fabrikas), un vienkārši gaļa, kas ledusskapī pavadījusi vairāk nekā nedēļu. Jautājums par alerģijām un buljoniem. Vistas, cūkas, jaunlopu, pīļu gaļas bulons var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju.

Subprodukti.

Ne agrāk par 1,5 gadu vecuma. Subproduktos, treknos gaļas buljonos, treknā zupā, jebkurā jaunu dzīvnieku gaļā, pat šķietami nevainīgos jēriņos un cālīšos ir milzīgs purīna pamatņu daudzums. Bet šo purīnu sašķelšanas produkts ir nekas cits kā urīnskābe. Kad purīnu organismā ir par daudz, tad tie sāk traucēt vielmaiņu. Urīnskābes izvadīšana ir tiešais nieru pienākums (un mēs saprotam, ka bērniem tās pagaidām nav tik attīstītas), bet, ja šīs skābes organismā ir par daudz – nieres vienkārši netiek galā ar tām uzkrauto slodzi. Starp citu, pieaugušam cilvēkam tas izraisa podagru, jo pirmām kārtām cieš locītavas.

avots