Tā kā ES un Ķīnas attiecības pēdējās nedēļās ir kļuvušas saspīlētas pēc Ķīnas lēmuma ierobežot retzemju elementu eksportu, Eiropas tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs otrdien aicināja deeskalēt spriedzi pēc sarunas ar savu Ķīnas kolēģi, tirdzniecības ministru Vanu Ventao.
“Mums nav intereses eskalācijā,” sacīja Šefčovičs, raksturojot savu aicinājumu kā “konstruktīvu”.
Viņš arī cerēja uz strīda “ātru atrisinājumu”, uzaicinot savu Ķīnas kolēģi tuvākajās dienās pēc divu stundu telefonsarunas beigām ierasties Briselē – uzaicinājumu, ko Vans pieņēma, sacīja Šefčovičs.
Atjaunojot spriedzi ar ASV, Ķīna 9. oktobrī paziņoja par jauniem kontroles pasākumiem attiecībā uz retzemju elementu eksportu uz pārējo pasauli, padarot ES par netiešu tirdzniecības strīda ar Vašingtonu upuri.
Jaunie noteikumi jo īpaši pieprasa, lai uzņēmumi saņemtu licences no Ķīnas iestādēm, lai eksportētu produktus, kas satur retzemju elementus, un deklarētu to paredzēto lietojumu – procedūra, ko Šefčovičs pagājušajā nedēļā raksturoja kā “neapstrādājamu” Eiropas uzņēmumiem, ņemot vērā to, cik stingri Ķīnas administrācija nosaka šo licenču piešķiršanas nosacījumus.
ES, tāpat kā pārējā pasaule, ir ļoti atkarīga no Ķīnas retzemju elementu jomā, jo valsts kontrolē 60% no pasaules ražošanas un 90% no pārstrādes, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dati.
Šie minerāli ir būtiski digitālajai, autobūves, enerģētikas un aizsardzības nozarēm.
“Jauns Ķīnas eksporta kontroles vilnis varētu traucēt ražošanu un palielināt izmaksas. Es uztveru šo brīdinājumu ļoti nopietni,” otrdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja ES Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena, paskaidrojot, ka bloka stratēģija ir dažādot piegādes ķēdi, izmantojot jaunus tirdzniecības līgumus visā pasaulē, un strādāt pie pārstrādes pasākumiem.
Situācija saspringta ES uzņēmumiem
Situācija ir saspringta Eiropas uzņēmumiem, jo, pēc Šefčoviča teiktā, Ķīna līdz šim ir apstiprinājusi tikai pusi no to licences pieteikumiem.
Ņemot vērā situācijas steidzamību, Eiropas rūpniecības komisārs Stefans Sežurnē pirmdien rīkoja videokonferenci ar galvenajiem Eiropas nozaru pārstāvjiem.
Starp tiem uzņēmumiem, kas pārstāvēja tādus uzņēmumus kā Volkswagen, Stellantis, Siemens, Bosch, Solvay un Umicore — autobūves, vēja enerģijas, ķīmiskās un minerālu pārstrādes nozares —, bija pārstāvētie, lai dalītos pieredzē par jauno Ķīnas kontroles pasākumu ietekmi uz viņu uzņēmējdarbību.
Jautājums varētu tikt izvirzīts vienas dienas ES samitā ceturtdien, lai gan “īpašas diskusijas” par šo jautājumu nebūs, jo neviena dalībvalsts to nepieprasīja, sacīja augsta ranga ES amatpersona.
Tomēr samitā tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar konkurētspēju un zaļajām tehnoloģijām, kur varētu tikt iekļauts “ekonomiskās drošības vēstījums”.
Pekinas lēmums par retzemju elementu eksporta kontroli tika pieņemts pēc tirdzniecības saspīlējuma atjaunošanās ar ASV, kas ir nopietni pārbaudījis attiecības kopš ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās pie varas.
Kopš pagājušās nedēļas pēc izmeklēšanas, kas tika uzsākta Baidena administrācijas laikā, ASV ir noteikusi nodevas kuģiem, ko būvē vai ekspluatē Ķīnas uzņēmumi un kas piestāj Amerikas Savienotajās Valstīs.
Septembra beigās ASV arī paplašināja savu Ķīnas uzņēmumu melno sarakstu — tā saukto vienību sarakstu, kas ierobežo dažu uzņēmumu piekļuvi ASV tehnoloģijām.
Saspīlējuma kulminācijā starp abiem ekonomikas gigantiem savstarpējie tarifi pirms dažiem mēnešiem pārsniedza 100%, bet kopš tā laika ir atgriezušies pie 10% ASV precēm, kas ieved Ķīnā, un 30% Ķīnas precēm, kas eksportē uz ASV, pēc pamiera, par kuru tika panākta vienošanās maijā pēc sarunām Ženēvā, Šveicē.