Jauni ASV pasākumi pret Krievijas enerģētikas gigantiem ierobežo naftas piegādi pa jūru, paaugstinot Brent cenas, jo tirgotāji novērtē risku.
Naftas cenas ceturtdien pieauga pēc tam, kad ASV administrācija paziņoja par plašām sankcijām, kas vērstas pret diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem Rosneft un Lukoil.
Starptautiskais etalons, Brent jēlnafta, ap pusdienlaiku pieauga par 5,24 % līdz aptuveni 65,87 ASV dolāriem par barelu, balstoties uz 2 % pieaugumu iepriekšējā dienā. Tikmēr WTI cena pieauga par 5,68 % līdz 61,82 ASV dolāriem.
Sankcijas iesaldē visus Rosneft un Lukoil ASV bāzētos aktīvus un liedz Amerikas uzņēmumiem un pilsoņiem veikt darījumus ar tiem. Turklāt varas iestādes brīdināja, ka ārvalstu bankas un uzņēmumi, kas sadarbojas ar šiem uzņēmumiem, var saskarties ar tā sauktajām “sekundārajām sankcijām”, kas varētu ietekmēt globālās naftas tirdzniecības plūsmas.
Administrācija paziņoja, ka sankcijas ir Kremļa vājā progresa rezultāts, neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotiem mēģinājumiem panākt ilgstošu miera līgumu Ukrainai.
“ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) nosaka turpmākas sankcijas Krievijas nopietnas apņemšanās trūkuma dēļ miera procesā, lai izbeigtu militāro konfliktu Ukrainā,” paziņojumā norādīja Finanšu ministrija.
Šis solis ir mēģinājums “palielināt spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru un mazināt Kremļa spēju gūt ieņēmumus savai militārajai mašīnai un atbalstīt tās novājināto ekonomiku,” paziņojumā turpināja teikts.
Krievija ir viena no pasaules lielākajām jēlnaftas eksportētājām. Traucējumi vai ierobežojumi tās ieguvē vai eksportā ietekmē pasaules jūras naftas tirgus, kuru etalons ir Ziemeļjūrā iegūtā Brent marka.
Atbalstot ASV centienus, ES ceturtdien pieņēma jaunu sankciju kopumu pret Krievijas enerģijas tirdzniecību, aizliedzot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no 2027. gada. Bloks ir arī noteicis darījumu aizliegumu uzņēmumiem Rosneft un Gazpromneft.
Deficīts un paaugstinātas prēmijas
Valstis, kas parasti iepērk daudz Krievijas naftas, piemēram, Indija, varētu pirkt mazāk, pateicoties jaunajām ASV sankcijām, un šis potenciālais pirkšanas samazinājums varētu radīt domino efektu pasaules naftas tirgū.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Indija ir kļuvusi par lielāko atlaides jūras naftas pircēju, importējot aptuveni 1,7 miljonus barelu dienā laika posmā no šī gada janvāra līdz septembrim.
Šie pasākumi apdraud ne tikai Krievijas ražotājus, bet arī bankas, apdrošinātājus un pārvadātājus, kas veicina eksportu, palielinot juridisko un finansiālo risku, kas saistīts ar šo barelu apstrādi. Pat pirms fizisko plūsmu maiņas šī nenoteiktība atspoguļojas augstākās etaloncenās.
Jebkura, piemēram, Indijas naftas pārstrādes uzņēmumu atkāpšanās nenozīmē, ka Krievijas nafta pazūd, bet gan nozīmē, ka lielāku tās daļu kļūst grūti pārvietot pa parastajiem, ar Rietumiem saistītajiem kanāliem.
Bez vieglas piekļuves finansējumam, apdrošināšanai vai tankkuģiem, kas vēlas braukt, daļa Krievijas jēlnaftas faktiski paliek uz vietas vai arī tā ir jāpārvirza ar lielām atlaidēm un ilgāku pārvadāšanas laiku.
Šīs berzes samazina brīvi tirgojamo barelu krājumu, kas var ātri sasniegt globālos naftas pārstrādes uzņēmumus. Ņemot vērā mazāk viegli pieejamu jūras kravu, tirgotāji cenā iekļauj ģeopolitiskā riska prēmiju.