30 kilometrus efekts. Ar šķīstošo kafiju viss ir vēl interesantāks. Tā kā to taisa no kafijas pupiņas iekšējās daļas, kurā kofeīna saturs nepārsniedz 10%, bet teobromīna ir diezgan daudz, efekts no tādas kafijas ir mazliet citādāka, nekā no pupiņu kafijas. Un proti – mundruma fāze nav tik izteikta, dažiem tādas vispār nav, taču šādam dzērienam ir pilnīgi skaidrs miegainības efekts. Ja kāds no paziņām jums sūdzas par to, ka viņam esot paradoksāla reakcija uz kafiju, gribas nevis lēkt un skriet, bet saldi, saldi pagulēt, – tad, visticamāk, viņi dzer nevis pupiņu, bet šķīstošo kafiju. Tālbraukšanas šoferi, kas pērk sev skārda bundžiņas ar jau gatavo kafiju, kas ir gatavota tieši no šķīstošās kafijas, pat izgudroja savu terminu – “30 kilometra efekts”. Tas nozīmē, ka: apmēram 20 minūtes pēc tāda dzēriena lietošanas, tieši nobraucot aptuveni 30 kilometrus, šoferiem parasti sākas miegainības periods, kas ilgst aptuveni stundu. Tā ir tieši teobramīna fāze, kuras laikā velk uz miegu. Tāpēc šķīstošo kafiju arī labāk uzdzert ar ūdeni – lai pēc tam nenāktu miegs. Bet vēl labāk – mundrumam dzert stipru melno tēju: kofeīna tajā nav mazāk kā kafijā, bet pilnīgi nav teobromīna.
Papildu apsvērumi, kāpēc labas kafijas cienītājiem, jāuzdzer ūdens. Garša kafijai tāda, it kā tu to dzer pirmo reizi. Ja ne ko nedomājot dzert kafiju malku pēc malka, tad otrs malks nebūs jau neliksies tik reibinoši gards , kā pirmais. Bet tīrs ūdens noskalos garšas receptorus, un rezultātā varēs pilnā mērā izbaudīt katru kafijas malku. Un spiediens normas robežās. Tiem, kuri baidās lieku reizi iedzert kafiju paaugstināta spiediena dēļ, tīrs ūdens var sniegt lielisku pakalpojumu, ūdens spēj vājināt kofeīna iedarbību; ja kafijai ik reizi uzdzert ūdeni, arī sirds nesitīsies kā negudra. Arī zobi būs kā pērles. Kafijā ietilpst pigments, kas krāso zobu emalju. Bet ja pēc katra kafijas malka uzdzert nedaudz ūdens, pigments nevarēs pagūt iesūkties un zobi paliks tikpat balti kā bijuši.