Ja kopā tiek sajaukti bišu gremošanas enzīmi un augu sveķainās vielas, gala rezultātā tiek iegūta līmei līdzīga viela ar nosaukumu propoliss. Bitēm propoliss nepieciešams sava stropa pasargāšanai un izveidošanai, bet cilvēkiem – ārstniecības nolūkos.
Neskatoties uz to, ka propoliss zināms jau sen, par tā labvēlīgajām īpašībām zinātnieki turpina uzzināt daudz jauna un veic arī kārtējos pētījumus. To var lietot visdažādākos veidos: vienkārši košļāt, pievienojot klāt pienam (lieliski ārstē klepu) vai arī kā spirta tinktūru, ko iespējams lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi.
Propolisa tinktūras ārstnieciskās īpašības
Ja propolisa tinktūra tiek lietota iekšķīgi, iespējams nostiprināt imunitāti, tā samazina iekaisuma procesus, darbojas kā antioksidants. Vēl plašāks pielietojums ir tad, ja to lieto ārišķīgi: tā dezinficē un ārstē brūces, veic ādas reģenerēšanos, samazina sāpes, iznīcina sēnīšu infekcijas.
Ārsti šo preparātu izraksta visdažādāko kaišu ārstēšanai: lai ārstētu tonsilītu, faringītu, sinusītu, otītu, traheītu, bronhītu, pneimoniju, vīrusu infekcijas (gripa un herpe), jebkādu stomatoloģisku problēmu ārstēšanai, ginekoloģisku problēmu ārstēšanā un pat arī kuņģa slimību gadījumos.
Visbiežāk tiek izmantota 10% propolisa tinktūra. Visizdevīgāk šo līdzekli iegādāties aptiekā (tas nemaksā pārāk dārgi un tilpums, 25 ml, pietiks ilgam laikam), taču ir iespējams to pagatavot arī pašiem.
Turpinājumu lasi nākošajā lapā