Samtainie ķirbji un kabači, sulīgās plūmes un āboli, ņiprais ķiploks un kraukšķīgās dzērvenes ir tikai dažas no Latvijas dabas veltēm, kas rudenī palīdz cīnīties ar tumsu un vīrusiem un sagatavo organismu ziemai. Kurus gardumus noteikti iekļaut ēdienkartē un kādi vitamīni tajos mīt, atgādina “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Daba ir gudra – katrā klimatiskajā joslā atrodams tieši tas, kas vajadzīgs vietējo iedzīvotāju organismam. Cilvēki gadu tūkstošiem ir pielāgojušies vietējiem apstākļiem, un daba nākusi soli pretī, izauklējot mežos, purvos un dārzos to, kas mums visvairāk vajadzīgs. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties vietējos sezonas augļus un dārzeņus, kas ne tikai brīnišķīgi garšo, bet arī nodrošina ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem, sniedz enerģiju un gādā, lai mēs uzņemtu gana daudz šķiedrvielu,” pauž Ieva Zvagule.
Dzeltenā brīnumoga
Rudens ir vislielākās ogas – ķirbja – zvaigžņu stunda. Ķirbis ir īsts brīnumlīdzeklis, kas satur kāliju, kalciju, magniju, cinku, fluoru, B1, B2, C, E un PP vitamīnus, beta karotīnu. Tas uzlabo imunitāti, pasargā organismu no stresa un mazina iekaisuma reakcijas. Noderīgas ir arī ķirbja sēklas, selēna, cinka, E un C vitamīna, kā arī fenola savienojumu – pretsēnīšu un pretvīrusu līdzekļu – avots. Ķirbis noderēs gan zupās un sautējumos, gan svaigajos kokteiļos un saderēs kā ar saldiem augļiem un ogām, tā skābajām ogām. Visvērtīgākais ķirbis ir svaigā veidā, un vēsumā to var uzglabāt gana ilgi. Tiesa, ķirbim nepatiks, ja to sasaldēs.
Purva dārgakmeņi
Dzērvenes un brūklenes var ilgstoši uzglabāt bez termiskās apstrādes, jo to sastāvā ir benzoskābe – dabīgs konservants. Dzērvenes satur gan PP vitamīnu, gan C, K, B1 un B2 vitamīnus, kā organiskās skābes, flavonoīdus un pektīnvielas lielā koncentrācijā, kā arī tanīnus, kas pasargā no infekcijām. Savukārt brūklenes ir lielisks C vitamīna, vara un dzelzs avots.
Dobēs un zem zemes
Dārzos rudenī var atrast gandrīz tikpat bagātīgu vērtīgo vielu klāstu kā nelielā aptiekā. Ķiplokam piemīt pretsēnīšu, pretvīrusu un pretiekaisuma īpašības, tā sastāvā esošajiem fitoncīdiem – arī antibakteriālas īpašības. Ķiploks uzlabo imunitāti, tāpēc rudens ir sevišķi piemērots laiks, kad ķiploku dažādos veidos iekļaut savā ēdienkartē. Mārrutki ir dabīgi antioksidanti. Citi sakņu dārzeņi – burkāni, bietes, kāļi, rutki, puravi, brokoļi un selerijas saknes – nodrošina sārmainu vidi organismā, bet tajos esošās šķiedrvielas attīra zarnu traktu un kalpo kā prebiotiķi, barojot zarnu mikrofloru. “Kamēr vien iespējams, augļi un dārzeņi jālieto svaigi – gabaliņos, sablendēti, salātos vai svaigi spiestās sulās, kā labāk patīk,” atgādina “Euroaptiekas” farmaceite. “Apstrādājot un ilgstoši uzglabājot, vitamīni diemžēl iet zudumā. Sevišķi ātri gaisa un temperatūras ietekmē noārdās C vitamīns. To, ko tik ātri nevar apēst svaigu, labāk sasaldēt, nevis konservēt vai citādi termiski apstrādāt. Taču nekas nav salīdzināms ar svaigu dārzeņu aromātu. Ieteicams katru dienu apēst ap puskilogramu svaigu dārzeņu un 200-300 gramu augļu, kas turklāt lieliski remdēs kāri pēc saldumiem.”
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
[…] Vesels kā rutks: kādi vitamīni dzīvo rudens dabas veltēs […]