Jaunie Briseles fiskālie noteikumi tagad tiek izmantoti pret bloka taupīgākajām dalībvalstīm, jo Eiropas Komisija šodien izcēla Nīderlandi, Austriju un Vāciju par to lielajiem tēriņiem.
Itālijas, Francijas un Grieķijas tēriņu plāni, kas iepriekš tika uzskatīti par vienu no bloka izšķērdīgākajiem līdzekļiem, visi saņēma zaļo gaismu no Briseles ikgadējā nacionālo budžetu pārskatīšanas procesa ietvaros.
Saskaņā ar noteikumiem Komisija nedrīkst novērtēt tikai katras valsts budžetu nākamajam gadam, bet gan ticamu ilgtermiņa deficīta plānu. Tā arī pārbauda, vai valstis ievēro ES līguma prasības saglabāt deficītu zem 3% no IKP.
Šīs ziņas nāk laikā, kad Francijas valdība svārstās uz sarežģītā nodokļu paaugstināšanas budžeta fona, un Vācija dodas uz nacionālo vēlēšanu iecirkņiem, kur tās grūtībās nonākusī ekonomika, visticamāk, ieņems galveno vietu.
Covid un tai sekojošā enerģētikas krīze lika ES lielā mērā atteikties no fiskālajiem noteikumiem. Kad tie bija jāpārraksta pēcpandēmijas laikmetam, ES ziemeļu dalībvalstis bija visstingrākie sarunu dalībnieki.
Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners aicināja ieviest “automātiskos noteikumus” ar “skaitliskajiem etaloniem”, lai nodrošinātu atbilstību normām, kuras praksē bieži tiek ignorētas.
Tagad Vācija ir starp tām dalībvalstīm, kuras novērtētas kā neatbilstošas izdevumu griestiem, un valsts pat neiesniedza vidēja termiņa plānu atbilstoši Briseles termiņiem. Nacionālās vēlēšanas notiks februārī pēc tam, kad Lindners izstājās no valdošās trīs partiju koalīcijas, ko veido nomocītais Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Austrija, Beļģija, Bulgārija un Lietuva arī ir to valstu vidū, kuras vēl nav iesniegušas savus fiskālos mājasdarbus vēlēšanu vai notiekošo koalīcijas sarunu dēļ.
“Pagaidām tiek prognozēts, ka Austrijas deficīts turpmākajos gados saglabāsies virs 3%,” žurnālistiem otrdien sacīja Komisijas pārstāvis Valdis Dombrovskis.
“Komisija apsvērs iespēju ierosināt EDP [pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru],” viņš piebilda, liekot domāt, ka Austrija tiks pakļauta papildu Briseles uzraudzībai līdzās Beļģijai, Francijai un Itālijai, kurām jau pirms tam bija liels parāds.
Nīderlande, kas jūlijā nonāca Gērta Vildersa galēji labējās Brīvības partijas vadītās koalīcijas pakļautībā, ir vienīgā no 21 valsts, kuras vidēja termiņa plāni nākamajiem gadiem novērtēti nesekmīgi.
Komisija 15. novembrī prognozēja, ka Nīderlandes deficīts pieaugs no 0,2% šogad līdz 2,4% 2026. gadā, daļēji pateicoties ienākuma nodokļa samazināšanai un valsts ieguldījumu pieaugumam.
Sarunās ar ES amatpersonām Nīderlandes varas iestādes “norādījušas, ka tās atsakās no savām tiesībām iesniegt pārskatītu plānu”, tā vietā pieņemot alternatīvus Komisijas skaitļus, kas paredz mazāku izaugsmi, sacīja Dombrovskis.
Citiem tika piešķirts papildu laiks — septiņi gadi, nevis četri —, lai kontrolētu deficītu. Tostarp Francija, kur sarunas par gada budžetu draud gāzt Mišela Barnjē vadīto mazākuma valdību.
Galēji labējo līdere Merina Lepēna paziņojusi, ka izteiks neuzticību Barnjē, ja viņa nesaņems savu viedokli par elektroenerģijas nodokļu un pensiju līmeni.