Mežrozīte ir dārza rozes vecākā māsa, savvaļā augošs krūms. Redzēt to var visur – meža nomalē, kalna nogāzē, parkā, upes krastā un ceļmalā. Šo augu bez problēmām atpazīst katrs bērns, bet tautas medicīnā tiek izmantotas burtiski visas tās daļas – ziedi, augļi, lapas, saknes. Daudzi fitoterapeiti ir tik ļoti pārliecināti par mežrozītes brīnumainajām īpašībām, ka iekļauj to bez izņēmuma visos ārstnieciskajos sastāvos.
Mežrozītes oranžajiem augļiem, kas ievākti septembrī, piemīt vislielākā veselīgo vielu koncentrācija. Nedaudz vēlāk, kad ogas kļūst sarkanas, vitamīnu saturs tajos nedaudz samazinās.
Kādas ārstnieciskās īpašības piemīt mežrozītei
Mežrozīte – ir rekordiste pēc vērtīgo vielu satura. Par tās vislieliskāko īpašību, bez šaubām, var uzskatīt augļos esošo augsto vitamīna C saturu, kas 50 reizes pārsniedz citronā esošā vitamīna C daudzumu. Mežrozītē ir arī vitamīni B1, B2, K, E, B6, bioflavonoīdi, cukuri, pektīni, organiskās skābes, tanīni, dzelzs sāļi, mangāns, fosfors, magnijs, kalcijs. Tāpat mežrozītei piemīt spēcīgas fitoncīdas un bakteriālas īpašības.
Novārījums no sasmalcinātiem augļiem lieliski iedarbojas kā žultsdzenošs un pretiekaisuma līdzeklis, tam ir labvēlīga ietekme uz gremošanas sistēmas darbību, piemīt urīndzenošas īpašības, turklāt nekairina nieru epitēlijas.
Jāsaka, ka bagātīgs C vitamīna saturs samazina holesterīna saturu asinīs, un tas nozīmē, ka novērš arī aterosklerozo plākšņu veidošanos.
Vitamīns P stiprina kapilārus un veicina labāku askorbīnskābes uzsūkšanos.
Karotīns vai vitamīns A paaugstina organisma pretošanās spējas.
Vitamīni B1 un B2 nepieciešami rodopsīna sintēzē, un piedalās asinsradošo orgānu darbībā.
Vitamīns K uzlabo asins recēšanu, un ir nepieciešams, ja ir nosliece uz asiņošanu.
Mežrozītē esošie vitamīni un mikroelementi ļauj izmantot to anēmijas, aterosklerozes, organisma novājinātības gadījumos, kas novērojama pēc slimībām.
Kur noder mežrozīte
Mežrozītes ekstrakts, sīrups un uzlējums ir ļoti efektīvi plaušu karsoņa, difterijas, skarlatīna, garā klepus ārstēšanā. Nevajadzētu mežrozīšu preparātus uzskatīt par vienīgajiem ārstniedzības līdzeļus šo nopietno saslimšanu ārstēšanā, bet, lietojot tos kopā ar pamata, ārsta nozīmētām zālēm, var ievērojami paātrināt atveseļošanās procesu.
Jau sen ir pamanīts mežrozītes lietošanas lietderīgums ar slikti dzīstošiem ievainojumiem, trofiskām čūlām, akmeņiem nierēs un aknās, asiņošanām, gastrītiem ar pazeminātu skābumu, slikti saaugošiem kaulu lūzumiem, vielmaiņas traucējumiem.
Latvijā mežrozītes augļus tradicionāli vāra ziemas aukstumā, jo ir pamanīts, ka ar mežrozīšu tēju var pārciest ziemu bez saaukstēšanās.
Ķīniešu medicīnā tiek praktizēta mežrozītes saknes lietošana, kad jāstiprina greošana un jāatbrīvojas no tārpiem.
Tibetā ar augļiem tiek ārstēta tuberkuloze, neirastēnija un ateroskleroze.
Sibīrijā ir saglabājušās receptes rozes ārstēšanai ar medū vārītām mežrozīšu lapām. Sakņu novārījumi ārstē kāju sēnīti.
Pagatavošanas veidi
Mežrozīšu novārījumu var pagatavot divējādi:
Veselas ogas – divas saujas apliet ar 500 ml vāroša ūdens termosā. Atstāt uz 7 – 8 stundām ( uz nakti). Nokāst un lietot, pievienojot tējkaroti cukura.
Attīrīt ogas no matiņiem, kas atrodas augļa iekšpusē, sasmalcināt gaļas maļajamā mašīnā vai jebkādā citā veidā. Apliet ar 300 ml ūdens, likt uz uguns un vārīt 15 minūtes. Nokāst. Novārījumu lieto pa pusglāzei pirms ēdienreizes, bet ne biežāk kā trīs reizes dienā.
Mežrozītes uzlējums
Piemīt labvēlīga ietekme uz organismu, mazina un aptur asiņošanu, izvada žulti, stimulē dzimumdziederu darbību, veicina apdegumu, apsaldējumu un citu ievainojumu sadzīšanu, piemīt brīnišķīgas reģenerējošas īpašības. Ļoti noderīgs asinsrites traucējumu gadījumā.
Lai pagatavotu mežrozīšu uzlējumu, traukā (termosā) ieliek ēdamkaroti ogas un aplej ar 500 ml vāroša ūdens, atstāj līdz rītam. Lieto pa pusglāzei divas reizes dienā 30 minūtes pirms ēdienreizes. Pēc divām diennaktīm uzlējums zaudē savas ārstnieciskās īpašības, tāpēc nevajadzētu to gatavot lielā daudzumā.