Prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja par 25% nodokli precēm, kas importētas no Japānas un Dienvidkorejas, kā arī par jaunām tarifu likmēm divpadsmit citām valstīm, kas stāsies spēkā 1. augustā.
Tramps vietnē Truth Social publicēja vēstules, kas bija adresētas dažādu valstu vadītājiem. Vēstulēs viņi tika brīdināti neatriebties, palielinot savus importa nodokļus, pretējā gadījumā Trampa administrācija vēl vairāk palielinās tarifus.
“Ja kāda iemesla dēļ jūs nolemjat paaugstināt savus tarifus, tad neatkarīgi no tā, par cik lielu skaitli jūs izvēlēsieties tos paaugstināt, tam tiks pievienots 25%, ko mēs iekasējam,” Tramps rakstīja vēstulēs Japānas premjerministram Šigeru Išibam un Dienvidkorejas prezidentam Lī Džē Mjunam.
Vēstules nebija Trampa pēdējais vārds par tarifiem, bet gan vēl viena epizode globālā ekonomiskajā drāmā, kurā viņš pats ir nostājies centrā.
Viņa rīcība ir radījusi bažas, ka ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz minimumam, ja ne padarīs ASV un citas valstis neaizsargātākas pret recesiju. Taču Tramps ir pārliecināts, ka tarifi ir nepieciešami, lai atjaunotu vietējo ražošanu un finansētu nodokļu samazinājumus, ko viņš pagājušajā piektdienā parakstīja kā likumu.
Neskatoties uz saviem draudiem, prezidents parādīja vēlmi vest sarunas, un šī taktika liek domāt, ka drāma un nenoteiktība turpināsies.
“Viss ir izdarīts,” pirmdien žurnālistiem sacīja Tramps. “Es jums teicu, ka mēs noslēgsim dažus darījumus, bet lielākoties mēs nosūtīsim vēstuli.”
Dienvidkorejas Tirdzniecības ministrija otrdienas rītā paziņoja, ka paātrinās sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai panāktu abpusēji izdevīgu vienošanos, pirms stājas spēkā 25% nodoklis tās eksportam.
Imports no Mjanmas un Laosas tiks aplikts ar nodokli 40% apmērā, Kambodžas un Taizemes – 36% apmērā, Serbijas un Bangladešas – 35% apmērā, Indonēzijas – 32% apmērā, Dienvidāfrikas un Bosnijas un Hercegovinas – 30% apmērā un Kazahstānas, Malaizijas un Tunisijas – 25% apmērā.
Tramps savās vēstulēs ārvalstu līderiem pirms likmes atklāšanas lietoja vārdu “tikai”, norādot, ka viņš ir dāsns ar saviem tarifiem.
Taču vēstules kopumā atbilda standarta formātam, tik ļoti, ka vēstulē Bosnijai un Hercegovinai sākotnēji tās līderi Žeļku Cvijanoviču uzrunāja par “prezidenta kungu”, lai gan viņa ir sieviete. Tramps vēlāk publicēja labotu vēstuli.
Tirdzniecības sarunās vēl nav panākts vairāk darījumu
Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita sacīja, ka Tramps, pats nosakot likmes, veido “individuāli pielāgotus tirdzniecības plānus katrai valstij uz šīs planētas”.
Sekojot nu jau labi nolietotam modelim, Tramps plāno turpināt dalīties ar vēstulēm, kas nosūtītas viņa kolēģiem, sociālajos tīklos un pēc tam nosūtīt viņiem dokumentus pa pastu, kas krasi atšķiras no visu viņa priekšgājēju formālākās prakses, risinot sarunas par tirdzniecības nolīgumiem.
Vēstules nav saskaņotas vienošanās, bet gan Trampa paša izvēle par likmēm, kas liecina, ka slēgtās sarunas ar ārvalstu delegācijām nedeva apmierinošus rezultātus nevienai no pusēm.
Vendija Katlere, Āzijas Sabiedrības politikas institūta viceprezidente, kura iepriekš strādāja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojā, sacīja, ka tarifu paaugstināšana Japānai un Dienvidkorejai bija “neveiksmīga”.
“Abas puses ir bijušas cieši partneri ekonomiskās drošības jautājumos un tām ir daudz ko piedāvāt Amerikas Savienotajām Valstīm prioritāros jautājumos, piemēram, kuģu būvniecībā, pusvadītāju ražošanā, kritiski svarīgo minerālu ražošanā un enerģētikas sadarbībā,” sacīja Katlers.
Trampam joprojām ir ievērojamas domstarpības par tirdzniecību ar Eiropas Savienību un Indiju, kā arī citiem tirdzniecības partneriem. Stingrākas sarunas ar Ķīnu, kur uz ASV nosūtītajam eksportam tiek piemērots 55% nodoklis, drīzāk ir ilgtermiņa perspektīva.