Lai gan ogļu patēriņš ir samazinājies, naftas un gāzes patēriņš ir pieaudzis, un Polija joprojām ir ceturtā ekonomika pasaulē ar augstāko emisiju līmeni.
Saskaņā ar domnīcas Energy Forum provizoriskajiem aprēķiniem, 2025. gada jūnijā visi atjaunojamie energoresursi (AER) Polijā saražoja 44,1% elektroenerģijas, savukārt ogļu un lignīta elektrostacijas saražoja 43,7%.
Tas nozīmētu, ka pirmo reizi atjaunojamie energoresursi nodrošina vairāk enerģijas nekā ogles.
Visā otrajā ceturksnī ogļu īpatsvars Polijas energoresursu struktūrā bija 45,2 procenti, tāpēc tas bija pirmais ceturksnis Polijas enerģētikas sektora vēsturē, kad mazāk nekā puse no saražotās enerģijas nāca no šī avota.
Tomēr lielākā daļa enerģijas Polijā nāk no fosilā kurināmā, jo dabasgāzes spēkstacijas ir atbildīgas par lielāko daļu no atlikušajiem vairākiem procentiem no energoresursu struktūras.
Tomēr arī šī situācija mainās. Instrat fonda dati liecina, ka 29. jūnijā bezemisiju avotu īpatsvars bija 49,5 procenti.
AER Polijā: labvēlīgi laikapstākļi, nelabvēlīgi noteikumi
“Tas galvenokārt ir saistīts ar ražošanu no fotoelektriskajiem [saules] avotiem, kuru uzstādītā jauda palielinājās par 24 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 23 GW,” skaidro Dr. Marija Ņevjerko no Enerģētikas foruma (Forum Energii). Tikai pirms pieciem gadiem Polijā bija tikai 2 GW fotoelektrisko iekārtu.
“Turklāt jūnijs bija ārkārtīgi vējains, kā rezultātā vēja enerģijas ražošana bija divreiz lielāka nekā pirms gada.”
Jūlija sākumā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā nedaudz samazinājās līdz aptuveni 33–34 procentiem. Tomēr nozares pārstāvji brīdina, ka ziemā sagaidāms ievērojamāks samazinājums, jo saules iekārtu efektivitāte ir ievērojami zemāka.
Galvenais Polijas izaicinājums ir šķēršļu novēršana, kas kavē enerģijas pāreju.
“Sauszemes vēja enerģijas attīstība, ko valdība praktiski pilnībā apturēja 2016. gadā un tikai pirms diviem gadiem sāka liberalizēt šos noteikumus, joprojām ir ļoti ierobežota,” piebilst Dr. Ņevjerko.
“Likumprojekts, kam vajadzētu atbrīvot šīs lētākās tehnoloģijas attīstību Polijā, pēc tā pieņemšanas Senātā gaida prezidenta parakstu, kurš izrāda mazāku atbalstu šim risinājumam. Arī pirmās atomelektrostacijas projekts tiek atlikts, sākotnējam plānam paredzot bloka palaišanu 2033. gadā, bet tagad runā par 2036. gadu.”
“Lielākā problēma joprojām ir novecojusī infrastruktūra. Pārvades tīkli ir jāmodernizē, un pietiekamas enerģijas uzkrāšanas trūkums neļauj pilnībā izmantot maksimālās ražošanas jaudu,” saka Sebastians Skolimovskis no PAD RES, RES spēkstaciju projektēšanas uzņēmuma.
Polija ir viena no pasaules piesārņojošākajām ekonomikām
Lai gan fosilā kurināmā īpatsvars elektroenerģijas ražošanā Polijā samazinās, Enerģētikas foruma pārstāvji norāda, ka tas neattiecas uz visu ekonomiku.
Pēdējo 20 gadu laikā, kopš Polijas pievienošanās ES, Polijā ir novērotas divas pretējas tendences — ogļu patēriņš ir samazinājies par 38 %, savukārt naftas patēriņš ir pieaudzis par 41 % un dabasgāzes — par 43 %.
“Neskatoties uz to, ka Polija ir pilnībā neatkarīga no izejvielām no Krievijas, fosilā kurināmā importa rēķins joprojām ir milzīgs. 2024. gadā Polija par tiem samaksāja pat 112 miljardus PLN,” saka Kacpers Kvidzinskis, Enerģētikas foruma analītiķis.
“Vienlaikus pieaug Polijas kopējā atkarība no enerģijas nesēju importa – desmit gadu laikā tā ir palielinājusies no 29 procentiem līdz 45 procentiem. Vislielākā atkarība gadiem ilgi ir bijusi no jēlnaftas, no kuras gandrīz 97 procenti nāk no ārvalstīm,” viņš piebilst.
“Tas liecina, ka, neskatoties uz daļēju progresu enerģētikas pārejā, Polijas ekonomika joprojām ir ļoti atkarīga no importētās degvielas, un mēs par šo atkarību maksājam augstu cenu.”
Ziņojums “Polijas enerģētikas pāreja 2025” liecina, ka Polija joprojām ir starp pasaules ekonomikām ar visvairāk emisijām gan uz IKP vienību, gan uz enerģijas patēriņu.