Sirds “dīvaini” strādā: kad atslābt, bet kad – skriet pie ārsta

Aritmijas ne vienmēr ir bīstamas un tās iespējams ārstēt, tomēr dažreiz tās var radīt draudus dzīvībai. Tāpēc, ja sirdsklauves piemeklē ar jebkuriem augstāk minētajiem simptomiem, jums noteikti vajag vērsties pie ārsta.

Sirdsklauves var norādīt arī uz kāda cita orgāna darbības traucējumiem – piemēram, vairogdziedzera. Vairogdziedzeris izstrādā hormonus tiroksīnu un trijoditornīnu, kas ietekmē daudzas organisma sistēmas. Ja jums ir hipertireoze (tas ir, vairogdziedzeris ir pārāk aktīvs), tad tiroksīna pārāk lielais daudzums paātrinās vielmaiņu, kas var novest pie sirdsdarbības traucējumiem, kā arī pastiprinātu apetītu un strauju svara samazināšanos.

LASI VĒL: Ārsta ieteikums tiem, kuriem ir vairāk par 50 gadiem: “Lai sirds miega laikā neapstātos”

Visbeidzot, sirdsklauves var izraisīt fiziska anomālija – piemēram, kad sirds ir vājāka vai lielāka par normu. Tādā gadījumā jūs par to neuzzināsiet, ja neveiksiet speciālu medicīnisko apskati.

Lūk, īss špikeris:

Ja sirdsklauves notiek pārāk bieži vai arī visu laiku līdz ar sirdsklauvēm ir vēl kādas noteiktas darbības, tad labāk vērsties pie ārsta.

Ja bez sirdsklauvēm ir vēl arī citi simptomi – galvas reiboņi, vājums, diskomforts vai sāpes krūtīs u.tml. – noteikti vērsieties pie ārsta.

Ņemiet vērā savu personīgo slimības vēsturi. Veselīgam 30 gadīgam cilvēkam ir mazāk iemeslu satraukumam, nekā 60 gadus vecam cilvēkam ar sirds-asinsvadu slimību.

Bet pat tad, kad sirdsklauves rodas neregulāri un nav novēroti nekādi citi simptomi, bet jums ir stipra veselība, nekas neliedz jums vērsties pie ārsta, ja jūs tas satrauc. Galu galā, neka slikts nebūs, ja lieku reizi pārbaudīsieties, vai ne? Labāk pārbaudīt sirdi un nebaidīties katru reizi, kad tā krūtīs salecas.

Vai jums mēdz būt sirdsklauves?

avots: self.com

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru