Eiropa 2025. gadā turpinās saskarties ar izaicinājumiem iekšpolitiskās nenoteiktības un globālu notikumu, piemēram, Trampa tarifu draudu un Ķīnas ekonomiskā palēninājuma, apstākļos. Šie faktori, visticamāk, turpinās ietekmēt tirgus darbību, jo īpaši automobiļu ražošanas un banku nozarēs.
Eiropas fondu tirgi visu gadu ir ievērojami atpalikuši no citiem pasaules tirgus dalībniekiem, jo īpaši Volstrīta. Šo tendenci ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp stabilu tehnoloģiju komponentu trūkums, politiskā nestabilitāte, Ķīnas lejupslīde un ģeopolitiskā spriedze.
Raugoties nākotnē, ir sagaidāms, ka šīs problēmas saglabāsies arī 2025. gadā, un divi galvenie globālie notikumi varētu spēlēt galveno lomu: Trampa prezidentūra un Ķīnas izaugsmes trajektorija. Iekšzemē Vācijas un Francijas politiskie satricinājumi joprojām būtiski ietekmēs tirgus noskaņojumu.
Trampa tarifu draudi
Eiropas ekonomikas perspektīvas ir cieši saistītas ar pasaules tirgiem, un daudzi uzņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no starptautiskajiem ieņēmumiem. Tas padara Trampa piedāvātos tarifus par kritiskām bažām, īpaši Vācijai, Eiropas lielākajai ekonomikai.
Savas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Tramps draudēja noteikt tarifus Vācijas automobiļu ražotājiem, ja vien tie nepārcels ražošanu uz ASV. “Es gribu, lai viņi šeit ceļ savas ražotnes,” viņš sacīja, tarifus nodēvējot par “vienu no skaistākajiem vārdiem”.
Pagājušajā mēnesī viņš paziņoja par plāniem piemērot jaunus tarifus 25% apmērā Kanādai un Meksikai un papildu 10% Ķīnai, kas stājas spēkā janvārī. Lai gan konkrēti tarifi eirozonai nav apstiprināti, paziņojuma dienā Eiropas autoražotāja akcijas piedzīvoja strauju izpārdošanu, uzsverot to neaizsargātību pret globālās tirdzniecības dinamiku.
Ja ASV turpinās ieviest tarifus Eiropas precēm, automašīnu ražošanas nozare varētu būt viena no vissmagāk skartajām vietām. Jau ieilgušā Ukrainas konflikta un vājā pieprasījuma Ķīnā ietekmē Eiropas automobiļu rūpniecība saskaras ar padziļinātu recesiju.
Euro Stoxx Automobiles & Parts Index gada laikā ir samazinājies par 13%, padarot to par vienu no sliktākajiem rādītājiem Eiropas tirgos pretstatā 7% rallijam plašākā Euro Stoxx 600 indeksā. Vācu autoražotāju akcijas, tostarp Mercedes-Benz, Porsche, Volkswagen un BMW, šogad piedzīvojušas kritumu par 13% līdz 25%.
Vājas Ķīnas patērētāju prasības
Lēnais Ķīnas patērētāju pieprasījums ir bijis galvenais faktors, kas šogad aizkavēja Eiropas tirgus darbību, īpaši attiecībā uz luksusa patēriņa akcijām. Neraugoties uz notiekošajiem stimulēšanas pasākumiem, Ķīnas ekonomikas atveseļošanās ir bijusi bremzēta.
“Ja Ķīnas varas iestādes nepārvērsīsies uz iekšzemes pieprasījuma stimulēšanu, maz ticams, ka stimuls nodrošinās ilgstošu Eiropas akciju pieaugumu, jo minēto pasākumu pozitīvā ietekme ir salīdzinoši ierobežota,” sacīja Pepperstone London vecākais pētniecības stratēģis Maikls Brauns.
Pozitīvi ir tas, ka Ķīnas valdība nesen sniedza savu spēcīgāko solījumu stiprināt ekonomiku, izmantojot “proaktīvu fiskālo politiku un mērenāku monetāro politiku”.
Ekonomisti paredz, ka 2025. gadā Ķīna turpinās samazināt procentu likmes un palielināt deficīta līmeni. Ķīnas amatpersonas arī uzsvērušas, ka nākamā gada prioritāte ir uzlabot iekšzemes patērētāju pieprasījumu. Ja šīs politikas tiktu efektīvi īstenotas, Eiropas patērētāju sektors varētu ievērojami atveseļoties.
Tomēr riski saglabājas. Potenciāli atjaunots ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts varētu vēl vairāk devalvēt Ķīnas juaņu, graujot patērētāju pirktspēju un mazinot pieprasījumu pēc Eiropas precēm.
Politiskā nestabilitāte
Politiskā nenoteiktība Francijā un Vācijā noteikti joprojām būs Eiropas akciju lāču faktors. Francijas akciju tirgus ir bijis sliktākais rādītājs lielākajās pasaules ekonomikās, un etalons CAC 40 šogad uzrādīja negatīvu izaugsmi, atšķirībā no spēcīgajiem rallijiem ASV un daļā Āzijas.
Tomēr Vācijā DAX atspoguļoja globālās tendences un sasniedza jaunus maksimumus, pateicoties labākajiem rezultātiem tehnoloģiju un aizsardzības nozarēs. Tirgi cieši vēros Vācijas pirmstermiņa vēlēšanas februārī, ko izraisīja valdošās koalīcijas sabrukums, kas ir septiņus mēnešus pirms grafika. Tomēr partiju koalīcijas sarunas varētu ilgt vairākus mēnešus, lai nokārtotu.
Tikmēr Francija turpina cīnīties ar augošo valdības parādu un politisko strupceļu saistībā ar 2025. gada budžetu.
Ņemot vērā satricinājumus, banku sektors saskaras ar pieaugošu spiedienu saistībā ar bažām par valsts finansēm. Paredzams, ka stabilas līderpozīcijas trūkums Eiropas lielākajās ekonomikās ietekmēs tirgus noskaņojumu.