2025.gada sākumā premjerministrs Keirs Stārmers tika uzaicināts uz neformālu ES līderu samitu. Šis ir pirmais šāds uzaicinājums Apvienotajai Karalistei kopš Brexit sarunu rūgtajām dienām.
Februāra sanāksmes uzmanības centrā ir nākotnes sadarbība drošības un aizsardzības jomā. Fons: pasaules nestabilais stāvoklis no Eiropas perspektīvas. To lielā mērā ietekmē saspringtā situācija Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Palielinot nenoteiktību, kas vajā šo kontinentu, arī Donalds Tramps ir gatavs atgriezties Baltajā namā. Viņš apdraud Rietumu kohēziju ar savu solījumu noteikt soda tarifus importam, kas rada lielas bažas ES un Apvienotajai Karalistei, un, iespējams, aiziet no NATO, transatlantiskās aizsardzības alianses, uz kuru eiropieši ir paļāvušies drošības nolūkos kopš tās dibināšanas pēc Otrā pasaules kara.
Draud atgādinājumu par kopīgām vērtībām
Šie draudi drošībai un tirdzniecības ieņēmumiem ir palīdzējuši atgādināt ES un Apvienotajai Karalistei par to kopīgajām vērtībām neparedzamos laikos.
ES jutās novājināta Brexit dēļ 2016. gadā. Tas nozīmēja lielas ekonomikas un tās vienīgā nozīmīgā militārā spēka zaudēšanu, ja neskaita Franciju. Kas attiecas uz Apvienoto Karalisti pēc Brexit, kas tagad ir brīva no dalības ES noteikumiem, tā arī tagad ir daudz mazāka vara pasaules mērogā.
Un tuvāk mājām leiboristu valdība ir sapratusi, ka Eiropa ir galvenā, lai izpildītu vairākus prioritāros solījumus Apvienotās Karalistes sabiedrībai.
“Ekonomika, aizsardzība, migrācija… tam visam ir Eiropas elements, padarot ES attiecības svarīgas visai valdības darba kārtībai. Lietas, kas sniegs šīs valdības panākumus, ir saistītas ar Eiropu,” saka Marks Leonards. Eiropadomes Ārējo attiecību padomes direktors.
Leiboristi ir vairākkārt solījuši “vērienīgu atjaunošanu” ES un Apvienotās Karalistes attiecībās. Kopš viņu uzvaras vispārējās vēlēšanās vasarā ir bijis daudz atspoles diplomātijas un simbolikas.
Ārlietu ministrs Deivids Lemijs piedalījās ES ārlietu ministru sanāksmē, kanclere Reičela Rīvza teica runu ES finanšu ministru samitā, un premjerministrs ieradās Briselē, lai pasēdētu ar ES Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu.
Vai Apvienotās Karalistes valdība varētu atļaut zināmu pārvietošanās brīvību apmaiņā pret ekonomiskiem ieguvumiem ES tirdzniecībā?
Pavasarī ir plānots ES un Apvienotās Karalistes samits, kas tiek uztverta kā sava veida Briseles labā girba. Tomēr tajā pašā laikā ir skaidri jūtama Briseles skepse, ko leiboristu valdība darītu labi, ja tā vēlas redzēt taustāmus rezultātus.
Aizsardzības un drošības pasākumi ir būtisks aspekts. Ir samērā viegli formalizēt to, kas jau notiek: sadarbība, piemēram, saistībā ar Krievijas sankcijām, kā arī diskusijas, kas jau notiek NATO iekšienē, par militārajām un aizsardzības spējām un to, kā vislabāk aizsargāt Eiropu pret kiberuzbrukumiem un uzbrukumiem galvenajām iekārtām. piemēram, enerģētikas infrastruktūra Ziemeļjūrā.
Tas tiek uzsktīts par abpusēji izdevīgu vienošanos. Un nav piedāvājuma aizsardzības paktu padarīt juridiski saistošu. Leiboristu valdībai šeit nav jāuztraucas par to, ka politiskā opozīcija vai tie Apvienotajā Karalistē, kas balsoja par aiziešanu, tiek uzskatīti par mēģinājumu “atcelt Brexit”. Un tā ir jutīga pret šo iespējamo apsūdzību.
Taču leiboristi ir devuši arī solījumus attiecībā uz tirdzniecību un ekonomiku: “panākt, lai Brexit darbotos” un “nojauktu” tirdzniecības barjeras, ko stingri uzlika Brexit. Budžeta atbildības birojs uzskata, ka Brexit Apvienotās Karalistes ekonomikai ilgtermiņā izmaksās 4% no IKP.
ES skaitļi saka, ka viņus mulsina Apvienotās Karalistes valdība, kas pasludina “vērienīgu” sadarbības atjaunošanu, vienlaikus uzstājot uz ierobežojošo sarkano līniju saglabāšanu pēc Brexit.
Nesen publicētajā darba dokumentā, kurā izklāstītas ES intereses, tika atzīmēts, ka Apvienotā Karaliste izslēdz iespēju atkārtoti pievienoties ES muitas savienībai vai vienotajam tirgum vai pieņemt cilvēku brīvu pārvietošanos.
Dažiem ES ir aizdomas, ka Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka tā var saņemt quid pro quo par tirdzniecību aizsardzībai. Tas, ko viņi saka, nekad nenotiks.
“Apvienotā Karaliste maldās, ja uzskata, ka tā var izmantot vienošanos par aizsardzību kā aizmugures durvis, lai ar mums noslēgtu saldus darījumus tirdzniecības jomā,” norāda ES parlamenta pārstāvis.
Lai redzētu būtisku ekonomisko attiecību uzlabošanos, abām pusēm nāksies piekāpties. Briselē nav apetītes saplēst TCA – jau pastāvošo tirdzniecības līgumu starp ES un Apvienoto Karalisti. Taču jūs pamanāt ES gatavību sākt sarunas par dažādām ekonomikas nozarēm vienlaikus.
Apvienotā Karaliste arī atzīst, ka nozaru nolīgumos, iespējams, būs jāietver saskaņošana ar ES noteikumiem šajās nozarēs.
Skaidrs, ES stingri centīsies panākt ilgtermiņa zvejas tiesības Apvienotās Karalistes ūdeņos. Tā vēlas arī jauniešu mobilitātes shēmu, kas ļautu jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem strādāt un/vai studēt Apvienotajā Karalistē vai ES līdz trim gadiem, maksājot vietējās nodevas universitātē, ja viņi izvēlas studiju iespēju.
Apvienotās Karalistes valdība uzstāj, ka pārvietošanās brīvība ar ES neatgriezīsies. Migrācija ir aktuāla problēma. Bet ir ievērojams, ka leiboristi nav skaidri izslēguši jaunatnes shēmu. Viņi ir tikai teikuši, ka “nav plānu” to darīt.
Attiecībā uz jauniešu mobilitāti tiek pieņemts, ka vairāk ES jauniešu izmantotu mobilitātes shēmu nekā Apvienotās Karalistes pilsoņi valodas barjeru dēļ.
Gan ES, gan Apvienotā Karaliste ir ieinteresētas labākā sadarbībā un koordinācijā enerģētikas un klimata jomā.
Oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmu sasaiste, kā to dara ES ar vairākām citām valstīm, nozīmētu, ka Apvienotajai Karalistei izvairīsies no ES oglekļa robežu pielāgošanas mehānisma (CBAM) ietekmes, no kā baidās Apvienotās Karalistes uzņēmumi.