2017.gada maijā pasauli satrieca vērienīgu kiberuzbrukumu sērija, kādi agrāk vēsturē netika piedzīvoti. Lielbritānijā slimnīcas un poliklīnikas nevarēja uzņemt pacientus, jo nedarbojās programmas ieraksti.
Turklāt uzbrukumi tika vērsti arī spāņu telekomunikāciju gigantam Telefónica, vispasaules pasta piegādes uzņēmumam FedEx un vācu dzelzceļam Deutsche Bahn. Par ielaušanās mēģinājumu ziņoja arī Krievijas un citu valstu dienesti. Lūk, kādu tabulu ieraudzīja vācu dzelzceļa pasažieri:
LASI VĒL: “Facebook” tumšā puse – kā atpazīt bīstamus “draugus”
Sākotnēji dažādu valstu specdienesti sāka turēt aizdomās savus kolēģus par plānotu uzbrukumu politisku mērķu dēļ, bet beigās izrādījās, ka WannaCry ir izspiedējvīruss, kura mērķis ir nopelnīt naudu. Šādu vīrusu darbības shēma ir šāda: viņi bloķē lietotāja datori, šifrējot visus failus ar sarežģītu kodu tā, ka lietotājam nav iespējas tos izmantot. Pēc tam programma paziņo, ka noteikta laikā uz ļaundara maciņu ir jāpārskaita noteikta summa, savādāk faili tiks iznīcināti. Parasti tādos gadījumos tiek izmantotas elektroniskās valūtas, piemēram Bitcoin, tā kā maciņa īpašnieku noteikt ir praktiski nereāli. Tā izskatās vīrusa lodziņš lietotājam:
Pēc pētījumu rezultātiem, ko veikuši specdienesti un datorkompāniju speciālisti, izrādījās, ka vīruss bloķē tikai tos datorus, kas strādā ar operētājsistēmu Microsoft Windows. Kā pati korporācija Microsoft ziņoja, sprauga, kuru šādi vīrusi izmanto, jau ir novērsta, un vēl 2017. gada martā izlaisti speciāli atjauninājumi, kas izslēdz iespēju WannaCry vīrusam nokļūt pie jūsu datora. Tā kā, ja jūs vēl neesat kopš marta atjaunojuši savu sistēmu, tad pasteidzieties to izdarīt, vai arī vērsieties pie speciālistiem. Ja jūs vairāk vai mazāk kaut ko saprotat no datoriem, tad speciāli iesaka vienkārši aizvērt portus 135 un 445, bet dariet to tikai tad, ja saprotat, ko dariet.
LASI VĒL: Uzmanību: jauna metode, kā apzagt cilvēkus no bankomātiem
Centieties neatvērt aizdomīgus pielikumus elektroniskajā pastā, apmeklēt aizdomīgus saitus. It īpaši uzmanīgi jums jābūt ar tādiem paplašinājumiem kā.exe, .scr, .vbs. Centieties neuzstādīt programmas pastāvīgi, it īpaši tās, kas jums atsūtītas pa pastu, vai arī, kuras iegādātas aizdomīgās mājaslapās. Ko darīt, ja jūsu dators jau ir inficējies? Diemžēl pagaidām speciālisti, kas nodarbojas un cīnās ar vīrusiem, nav spējuši atrast pienācīgu “pretindi”. Bet, tā kā visas pasaules uzmanība ir pievērsta šai problēmai, tad sekojiet līdzi jaunumiem, lai uzzinātu par iespējamiem atklājumiem.
Avots: likeni.info