Jēlnaftas cenas pirmdien nokritās līdz vairāku gadu zemākajam līmenim, jo OPEC+ apstiprināja plānus turpināt samazināt ieguves apjomu, paātrinot izlaides pieaugumu jūnijā. Paredzams, ka šī rīcība saasinās tirgus pārpalikumu, ņemot vērā pieprasījuma vājināšanos, ko veicina ASV un Ķīnas tirdzniecības spriedzes saasināšanās.
Jēlnaftas cenas noslīdēja līdz vairāku gadu zemākajam līmenim pēc OPEC+ lēmuma paātrināt ieguves pieaugumu jūnijā. Pirmdienas Āzijas sesijā Brent fjūčeru cena noslīdēja pat par 4,6% līdz USD 58,50 par barelu, savukārt West Texas Intermediate fjūčeru cena vienā brīdī noslīdēja gandrīz par 5% līdz USD 55,53 par barelu, abi ir zemākajā līmenī kopš 2021. gada februāra.
Sestdien astoņas OPEC+ dalībvalstis vienojās nākamajā mēnesī palielināt izlaidi par 411 000 barelu dienā (bpd), paplašinot grupas pašreizējo plānu, lai atceltu aprīlī sāktos ražošanas samazinājumus. Jūnijā kumulatīvais pieaugums sasniegs 957 000 bpd, vēl vairāk ietekmējot cenas, kuras jau tā ietekmē globālās tirdzniecības apstākļu pasliktināšanās.
Grupa, kas nodrošina aptuveni 40% no pasaules naftas piedāvājuma, 2023. gadā ir kopīgi samazinājusi ieguvi par aptuveni 2,2 miljoniem bpd. Ātrāka, nekā gaidīts, pakāpeniskā atcelšana sākās ar 135 000 bpd pieaugumu aprīlī, trīskāršojoties līdz 411 000 bpd maijā.
Paātrinājums tiek uzskatīts par soda pasākumu pret dalībvalstīm, kuras neievēroja saskaņotās ražošanas kvotas.
“Pakāpenisko pieaugumu var apturēt vai atcelt atkarībā no mainīgajiem tirgus apstākļiem. Šī elastība ļaus grupai turpināt atbalstīt naftas tirgus stabilitāti,” teikts OPEC+ sestdienas paziņojumā. “Astoņas OPEC+ valstis arī atzīmēja, ka šis pasākums sniegs iespēju iesaistītajām valstīm paātrināt kompensāciju izmaksu.”
Nākamā grupas sanāksme paredzēta 1. jūnijā.
Uz pieprasījumu balstīts tirgus
Jēlnaftas cenas ir slīdējušas visu gadu, tagad kopš janvāra vidus ir samazinājušās par vairāk nekā 20%. Kritumu daļēji ir veicinājis ASV prezidenta Donalda Trampa labvēlīgā nostāja, pieaugošais globālais tirdzniecības konflikts un pieaugošā spriedze starp ASV un Ķīnu.
Lejupslīde pastiprinājās pēc tam, kad Tramps aprīļa sākumā paziņoja par plašiem abpusējiem tarifiem. OPEC+ ražošanas pieaugums ir palielinājis lāču noskaņojumu fosilā kurināmā tirgos.
Pagājušajā nedēļā jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 7%, kas ir lielākais nedēļas kritums mēneša laikā, jo pieprasījuma perspektīvas pasliktinājās notiekošā ASV un Ķīnas tirdzniecības kara laikā.
Jaunākie ekonomiskie dati no divām pasaules lielākajām ekonomikām liecina par apstākļu pasliktināšanos augsto tarifu ietekmes dēļ. ASV ekonomika 1. ceturksnī saruka, savukārt darba tirgus rādītāji liecināja par lejupslīdi. Ķīnā, pasaulē lielākajā naftas importētājā, ražošanas aktivitāte nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējo 16 mēnešu laikā.
Naftas tirgotāji šobrīd uzmanīgi vēro Vašingtonas un Pekinas tirdzniecības attiecību attīstību. Svētdien intervijā telekanālam NBC Tramps norādīja, ka viņš “kādā brīdī” varētu pazemināt tarifus Ķīnai, norādot: “Jo pretējā gadījumā jūs nekad nevarētu ar viņiem veikt darījumus, un viņi ļoti vēlas veikt uzņēmējdarbību.”
Piektdien Ķīna paziņoja, ka tā novērtē tirdzniecības sarunu potenciālu ar ASV. “ASV nesen ar attiecīgo pušu starpniecību nosūtīja ziņojumus Ķīnai, cerot sākt sarunas ar Ķīnu,” paziņoja Tirdzniecības ministrija. “Ķīna pašlaik to izvērtē.”