Pasaules tirgi pievērsīs uzmanību galvenajiem ekonomikas datiem no lielākajām ekonomikām, tostarp eiro zonas galīgajiem IKP datiem par otro ceturksni un Šveices inflācijas un ekonomikas izaugsmes rādītājiem.
Tā kā gaidāms, ka centrālās bankas līdz gada beigām samazinās procentu likmes, pasaules tautsaimniecības perspektīvas būs noteicošās tirgus gaidu veidošanā.
Pagājušajā nedēļā Eiropas tirgi turpināja augšupeju jaunu augstāko punktu virzienā.
Šonedēļ investori rūpīgi pētīs galvenos ekonomiskos rādītājus, t.sk. eiro zonas 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) un nodarbinātības pārmaiņu galīgo versiju, ASV nelauksaimniecībā nodarbināto darba samaksas datus un Kanādas Bankas lēmumu par procentu likmēm.
Gaidāms, ka šonedēļ eiro zonas ekonomikas jomā būs samērā klusa.
Galvenie publicētie dati ietvers ražošanas un pakalpojumu sektora PMI galīgās versijas par augustu, IKP pieaugumu 2. ceturksnī un nodarbinātības pārmaiņu rādītājus reģionā.
Iepriekšējās divās aplēsēs eiro zonas tautsaimniecības izaugsme 2. ceturksnī bija 0.3%, saglabājot tādu pašu tempu kā 1. ceturksnī, liecinot par stabilu atveseļošanās tempu 1. pusgadā pēc diviem stagnācijas ceturkšņiem pēc kārtas 2023. gada 2. pusgadā.
Tautsaimniecības izaugsme īpaši bija vērojama lielākajās valstīs, piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā un Beļģijā.
Tomēr bloka lielākajā tautsaimniecībā Vācijā 2. ceturksnī negaidīti saruka par 0.1% sakarā ar joprojām pastāvošajiem ierobežojumiem rūpniecības nozarē.
Gaidāms, ka IKP galīgais variants apstiprinās eiro zonas izaugsmi 0,3 % apmērā.
Provizoriskie dati liecina, ka otrajā ceturksnī nodarbināto personu skaits eiro zonā palielinājās par 0.2%, kas ir mazāk nekā 0.3% pieaugums pirmajā ceturksnī.
Lai gan pēdējos ceturkšņos pieauguma temps saglabājies samērā stabils, darba tirgus atveseļošanās liecina par stabilitātes pazīmēm pēc straujā kāpuma pēc pandēmijas perioda 2022. gadā un 2023. gada sākumā.
Turklāt Šveice publicēs augusta mēneša inflācijas rādītājus un 2. ceturkšņa IKP.
Jūlijā patēriņa cenas mēneša laikā samazinājās par 0.2%, kas bija pirmais kritums astoņu mēnešu laikā, bet gada inflācija saglabājās 1.3% līmenī.
Reaģējot uz strauji sarūkošo inflāciju, Šveices Nacionālā banka (SNB) šogad divas reizes samazināja procentu likmes, tādējādi, apsteidzot citas lielākās centrālās bankas, samazinot procentu likmi līdz 1.25%.
Arī Šveices tautsaimniecības izaugsme liecina par paātrināšanās pazīmēm, 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot par 0.6%. Konsensa prognozes liecina, ka 2. ceturksnī tautsaimniecības izaugsme turpinās stabili pieaugt 0.6% tempā.
Gaidāms, ka inflācija augustā salīdzinājumā ar jūliju pieaugs par 0.1%, un tas varētu mudināt SNB turpināt samazināt procentu likmes.