Lielas cerības tika liktas uz Northvolt akumulatoru rūpnīcu Skellefteo, Zviedrijā, kurai vajadzēja kļūt par Eiropas lielāko un zaļāko elektrisko akumulatoru rūpnīcu.
Zviedrijas jaunuzņēmums Northvolt Skellefteo atvēra savu vadošo ražotni 2022. gadā pēc vairāku miljardu eiro līgumu parakstīšanas ar autoražotājiem, tostarp BMV, Volkswagen un Ziemeļvalstu kravas automašīnu ražotāju Scania.
Taču pagājušajā gadā uzņēmums nokļuva lielās finanšu grūtībās, novembrī ziņojot par parādiem 5,8 miljardu dolāru apmērā un iesniedzot bankrota pieteikumu ASV, kur tā cerēja paplašināt savu darbību.
Kopš septembra uzņēmums ir atlaidis aptuveni ceturtdaļai globālā darbaspēka, tostarp vairāk nekā 1000 darbinieku Skellefteo.
Daudzi pētnieki un žurnālisti, kas izseko Northvolt sabrukumam, piekrīt viedoklim, ka to vismaz daļēji izraisīja globālais pieprasījuma kritums pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV).
Septembrī Volvo atteicās no sava mērķa līdz 2030. gadam ražot tikai EV, apgalvojot, ka “klienti un tirgi pārvietojas dažādos ātrumos”. Tikmēr Ķīna, elektrisko akumulatoru tirgus līdere, ir spējusi pazemināt Northvolt cenas.
Trūkstošie ražošanas mērķi (galvenais faktors tam, ka BMW jūnijā izstājās no 2 miljardu eiro darījuma), pārāk strauja paplašināšanās un uzņēmuma vadība arī tiek plaši minēti kā krīzi veicinoši faktori.
“Akumulatoru izgatavošana ir ļoti sarežģīts process. Tas prasa daudz kapitāla, tas prasa laiku, un viņiem acīmredzot vienkārši nebija atbilstoša personāla, kas vadītu uzņēmumu,” apgalvo Andreass Červenka, biznesa autors.
Uzņēmums ir nolīdzis vācieti Markusu Dangelmaieru no globālās elektronikas kompānijas TE Connectivity, lai no janvāra tas vadītu Northvolt darbību Skellefteo, lai piesaistītu jaunas investīcijas.
Ziemeļzviedrija, ko konsultāciju firma McKinsey nodēvējusi par “Ziemeļvalstu ilgtspējas silīcija ieleju”, ir ātri ieguvusi globālu reputāciju jaunu nozaru ziņā, kas izstrādātas, lai paātrinātu Eiropas zaļo pāreju.
Reģions ir biotehnoloģiju un atjaunojamās enerģijas centrs. Līdzās Northvolt augsta līmeņa uzņēmumi ir Stegra (agrāk saukti par H2 Green Steel) un Hybrit, kas abi izstrādā fosiliju nesaturošu tēraudu, izmantojot ūdeņradi.
Taču ekonomikas komentētājs Červenka apgalvo, ka Northvolt sabrukums ir kaitējis Zviedrijas “ļoti labajam zīmolam”, kad runa ir par zaļajām tehnoloģijām.
“Bija milzīga iespēja izveidot šo čempionu un šo Zviedrijas ikonu, bet es domāju, ka investori, kuri zaudēja naudu, vilcināsies atkal ieguldīt līdzīgā projektā Zviedrijas ziemeļos,” viņš saka.