Vācijas ekonomiskais noskaņojums septembrī kritās līdz 11 mēnešu zemākajam līmenim, un ZEW indekss strauji samazinājās. Ekonomiskās perspektīvas pasliktinājās visās galvenajās Vācijas nozarēs, ietekmējot plašāku eirozonas morāli.
Septembrī Vācijas ekonomikas perspektīvas krasi un negaidīti pasliktinājās, liecinot par padziļinātu uzticības kritumu eirozonas lielākajā ekonomikā.
ZEW ekonomikas noskaņojuma indekss, kas ir galvenais finanšu ekspertu ekonomikas morāles rādītājs, samazinājās no 19,2 punktiem augustā līdz tikai 3,6 punktiem septembrī, kas ir krietni zem prognozētajiem 17 punktiem. Tas ir zemākais indeksa līmenis kopš 2023. gada oktobra.
Apakšindekss, kas mēra pašreizējos apstākļus, krasi samazinājās līdz -84,5 punktiem, kas ir zemāks nekā -77,3 punkti augustā un ievērojami zem gaidītā -80 punktu līmeņa. Tas ir vājākais rādītājs kopš 2020. gada maija.
“Cerības uz strauju ekonomiskās situācijas uzlabošanos ir acīmredzami aizplūdušas,” sacīja ZEW prezidents Ahims Vampbahs.
Nākamo sešu mēnešu gaidas ir pasliktinājušās lielākajā daļā nozaru, un visstraujākais kritums vērojams mašīnbūves, tērauda, automobiļu rūpniecības un banku nozarē. Turpretī būvniecības, komunālo pakalpojumu un telekomunikāciju nozarēs perspektīvas bija optimistiskākas.
Vācijas tautsaimniecības nespēks ietekmēja arī plašāku eiro zonu, kur ZEW noskaņojuma indekss septembrī samazinājās no 17,9 punktiem līdz 9,3 punktiem, nesasniedzot gaidītos 16,3 punktus un sasniedzot zemāko līmeni gandrīz gada laikā.
“Lai gan ekonomisko gaidu kritums eiro zonā liecina par vispārēju pesimisma pieaugumu, gaidu kritums attiecībā uz Vāciju ir ievērojami lielāks. Šķiet, ka lielākā daļa respondentu savās gaidās jau ir ņēmuši vērā lēmumu par procentu likmju noteikšanu,” piebilda Vambaks.
Pirmdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes loceklis un Slovākijas centrālās bankas vadītājs Pēters Kazimirs noraidīja cerības par kārtējo procentu likmju samazinājumu oktobrī, norādot, ka ticamāks termiņš būtu decembris.
“Būtu nepieciešama būtiska pārmaiņa, spēcīgs signāls attiecībā uz perspektīvām, lai apsvērtu iespēju atbalstīt vēl vienu samazinājumu oktobrī,” sacīja Kazimirs.
Vācijas autobūves nozare joprojām saskaras ar būtiskām problēmām, par ko liecina vājo tirgus rādītāju atspoguļojums lielāko autobūves uzņēmumu akcijās.
Kopš gada sākuma četri lielākie Vācijas autoražotāji piedzīvojuši divciparu kritumu: Mercedes-Benz AG ir samazinājies par 10 %, Porsche AG – par 15 %, Volkswagen AG – par 17 %, bet BMW – par 28 %, turklāt pagājušajā nedēļā uzņēmums izdeva brīdinājumu par peļņas samazinājumu.
Šie uzņēmumi ir zaudējuši tirgus daļu elektrisko transportlīdzekļu tirgū, kur Āzijas konkurenti, jo īpaši BYD, ir guvuši ievērojamus panākumus.