Eiropas Revīzijas palāta ir aicinājusi izstrādāt stingrāku koncepciju un reālistiskākus mērķus attiecībā uz pamatprogrammu ES aizsardzības rūpniecības atbalstam, kas joprojām nav vienota attiecībā uz atbilstības kritērijiem finansējuma saņemšanai saskaņā ar Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu (EDIP).
ES aizsardzības rūpniecības pamatprogrammai EDIP, kas vērta 1,5 miljardu eiro, nav pietiekama budžeta, lai sasniegtu tās mērķus, ceturtdien (3. oktobrī) publicētajā atzinumā norāda Eiropas Revīzijas palāta.
Eiropas Komisija ierosināja programmu 2024. gada martā kā pagaidu pasākumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, pirms bloka aizsardzības spēju strukturāla palielinājuma ilgākā laika posmā. Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena tagad ir iecēlusi aizsardzības komisāru, lietuvieti Andrjus Kubiļusu, jo ES cenšas palielināt spējas, lai stātos pretī Krievijas draudiem.
Lai gan likumdevēji joprojām pārskata regulatīvos plānus, bloka oficiālie revidenti uzskata, ka tam ir vajadzīga stingrāka politikas struktūra. “Ir jāatrod arī pareizais līdzsvars starp politikas mērķiem, ierosināto budžetu un laika grafiku,” sacīja ES revidents Mareks Opiola, kas atbild par atzinuma sagatavošanu.
Luksemburgā bāzētā ES finanšu uzraugošā iestāde 41 lappusi garā dokumentā brīdināja, ka finanses var tikt izšķērdētas dažādiem projektiem bez izmērāmas ietekmes, un ieteica noteikt reālistiskus mērķus līdz 2027. gada beigām.
ES revidenti arī aicināja Komisiju nākamajā septiņu gadu izdevumu programmā, kas sāksies 2028. gadā, apsvērt ilgtermiņa finansēšanas stratēģiju, lai palielinātu aizsardzības spējas.
28 Eiropas aizsardzības uzņēmumi norādīja, ka ES finansiālais atbalsts būtu jānovirza vietējam sektoram. Īstermiņa plānam “jākalpo arī kā izmēģinājuma platformai, lai ātri gūtu pieredzi ilgtermiņa un vērienīgākai programmai pēc 2028. gada’’, teikts uzņēmumu vēstulē, kuras parakstītāju vidū ir Leonardo, SAAB, Airbus, Rheinmetall un Indra.
Pat ja programma ir piemērota miera laikam, uzņēmumi aicina izveidot ārkārtas sadaļu, ko varētu politiski aktivizēt krīzes laikā, pamatojoties uz paātrinātām administratīvām procedūrām un īsākiem termiņiem. “Ierobežotā ierosinātās regulas darbības laikā šāda sadaļa praksē var kļūt nepiemērota, taču tai jau tagad vajadzētu kalpot kā paraugam iespējamai turpmākai programmai,” viņi apgalvo.
ES nozares pārstāvji vēlas, lai finansējums tiktu piešķirts tikai tiem ražojumiem, kuru vismaz 65 % ir no bloka valstīm. Tomēr daži ir pieprasījuši, lai šis skaitlis sasniegtu pat 80 %, un kopumā nozare uzskata, ka zemāks skaitlis ir tikai “sākumpunkts” nākotnei.
“Šāda pieeja neliegtu dalībvalstīm veikt iepirkumus no piegādātājiem, kas nav ES pilsoņi, vai sadarboties ar citiem līdzīgi domājošiem neasociētiem Eiropas partneriem, piemēram, Apvienoto Karalisti, ārpus šī ES finansētā instrumenta,” piebilda parakstītāji.
ES vēstniekiem šo jautājumu bija paredzēts apspriest trešdien (2. oktobrī), taču šis jautājums tika svītrots no darba kārtības, un jauns datums vēl nav noteikts.