Jēlnaftas cenas strauji pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš noteiks 25% muitas tarifus Venecuēlas naftas pircējiem. West Texas Intermediate (WTI) nākotnes līgumi NYNEX biržā pieauga par 11%, bet Brent biržā ICE – par 6,7%.
ASV prezidents Donalds Tramps vietnē “Truth Social” publicēja paziņojumu, ka parakstīs rīkojumu, ar kuru no 2. aprīļa valstīm, kas iepērk Venecuēlas naftu un gāzi, piemēros 25% muitas tarifus. Šo datumu viņš nosauca par “Atbrīvošanas dienu Amerikā”, jo stāsies spēkā arī viņa ilgi draudētie atbildes tarifi.
Šis solis tiek plaši uzskatīts par politisku manevru, kura mērķis ir izdarīt spiedienu uz Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, kā arī Ķīnu, kas ir lielākā Venecuēlas naftas importētāja.
Naftas cenas pēc paziņojuma strauji pieauga, WTI nākotnes līgumiem NYMEX biržā pirmdien pieaugot par 1,22 % līdz 69,11 ASV dolāriem par barelu, bet Brent nākotnes līgumiem ICE biržā – par 1,16 % līdz 73 ASV dolāriem par barelu. Abi etaloni sasniedza augstāko līmeni kopš 3. marta, uzrādot attiecīgi 11 % un 6,7 % pieaugumu, neraugoties uz nelielu kritumu otrdienas Āzijas sesijas laikā.
Tramps nosauca jaunos naftas nodokļus par “sekundāro tarifu”, kura mērķis ir cīnīties pret nelegālo migrāciju no Venecuēlas. “Venecuēla ir mērķtiecīgi un ar viltu nosūtījusi uz Amerikas Savienotajām Valstīm desmitiem tūkstošu augsta ranga un citu noziedznieku, no kuriem daudzi ir ļoti vardarbīgi cilvēki,” viņš apgalvoja.
“Jebkura valsts, kas iegādājas naftu un/vai gāzi no Venecuēlas, būs spiesta maksāt 25 % tarifu Amerikas Savienotajām Valstīm par jebkuru tirdzniecību ar mūsu valsti,” viņš piebilda. Saskaņā ar Reuters datiem lielākā Venecuēlas naftas pircēja ir Ķīna, tai seko ASV, Indija, Spānija, Itālija un Kuba.
Tarifs attieksies arī uz valstīm, kas pērk Venecuēlas naftu ar trešo pušu starpniecību, un tas stāsies spēkā 2. aprīlī papildus jau esošajiem tarifiem. Saskaņā ar Trampa teikto jaunais tarifs zaudēs spēku vienu gadu pēc tam, kad attiecīgā valsts pēdējo reizi būs iegādājusies Venecuēlas naftu.
Lai mazinātu ietekmi uz ASV importētājiem, Valsts kases departaments līdz 27. maijam pagarināja Chevron licenci naftas ieguvei Venecuēlā. Chevron, kas ir viens no lielākajiem ASV naftas ražotājiem, Venecuēlā īsteno piecus sauszemes un jūras projektus.
Pirms Chevron licences termiņa beigām Venecuēlas naftas un gāzes eksports ir sasniedzis augstāko līmeni kopš novembra. Iepriekš ASV Valsts kase bija aicinājusi Chevron līdz 3. aprīlim pārtraukt darbību Venecuēlā.
Naftas cenas kopš marta sākuma ir strauji atguvušās no daudzu gadu zemākajiem līmeņiem, ko veicināja ģeopolitiskās spriedzes palielināšanās Tuvajos Austrumos.
Pagājušajā nedēļā naftas cenas strauji pieauga pēc tam, kad ASV militārie triecieni bija vērsti pret Jemenas Huti grupējumu Sarkanajā jūrā, radot bažas par iespējamām stingrākām sankcijām Irānas naftas eksportam. Izraēlas atsāktās militārās darbības Gazas joslā vēl vairāk pastiprināja bažas par Tuvo Austrumu konflikta paplašināšanos.
Papildu sankcijas Irānai un Venecuēlai varētu būtiski ietekmēt globālo naftas piedāvājumu, jo abu valstu eksports kopš 2022. gada ir pieaudzis. Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas (EIA) datiem Irānai pieder 24 % no Tuvo Austrumu naftas rezervēm un 12 % no pasaules rezervēm. Tās naftas eksports kopš 2022. gada ir pieaudzis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un pašreizējā ražošana sasniedz 1,5 miljonus barelu dienā jeb 1,4 % no globālās ražošanas.
Tikmēr miera sarunas, kuru mērķis ir izbeigt konfliktu Ukrainā, joprojām saskaras ar šķēršļiem, jo Krievija kritizēja Rietumus par to, ka tie nav atcēluši sankcijas Krievijas lauksaimniecības produktu eksportam. Ilgstošais sarunu process mazināja cerības, ka ASV atcels sankcijas Krievijas naftai, kas iepriekš radīja spiedienu uz naftas cenām.
Ķīnas izaugsmes veicināšanas politika un pozitīvie tautsaimniecības dati uzlaboja arī naftas pieprasījuma perspektīvas šajā valstī. Pasaules lielākais naftas importētājs ierosināja ieviest turpmākus stimulējošus pasākumus pēc Trampa tarifu ieviešanas, veicinot naftas tirgus augšupvērsto impulsu.
Pagājušajā nedēļā Pekina paziņoja par īpašu plānu iekšzemes patēriņa veicināšanai, ietverot algu palielināšanas un patēriņa izdevumu atbalsta pasākumus. Tikmēr Ķīnas mazumtirdzniecības apjomi šā gada pirmajos divos mēnešos pieauga par 4%, paātrinoties salīdzinājumā ar 3.7% pieaugumu decembrī. Tas bija straujākais pieaugums kopš pagājušā gada oktobra.