Pētījums: vēzi izraisa sauļošanās aizsargkrēmi, nevis saule. Komentē ārste

Saules aizsargkrēma lietošana ir drīzāk bīstama nekā aizsargājoša, atsaucoties uz jauna pētījuma datiem, vēsta vietne “woked.co”. Publicējam šīs vietnes rakstu un pievienojam situācijas komentāru no estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas “Panacea Pro” vadītājas – ārstes Ludmilas Stavro-Freibergas.

Saules aizsargkrēms izraisot vēzi

Tavas vasaras brīvdienas, iespējams, vēl nav pienākušas, taču nekad nav par agru sākt domāt par ādas aizsardzību.

Kaut gan mums patiešām ir nepieciešama aizsardzība, lai novērstu saules apdegumus, pilnībā izslēgt saules iedarbību arī nav vēlams.

Saule, kas ir bagāts D vitamīna avots, sniedz dažādus ieguvumus veselībai, un, lai cik neticami tas liktos, palīdz vēža profilaksē, raksta woked.co.

Mums ir mācīts baidīties no saules.

Tādēļ pieaugušie un bērni “peldas” toksiskā, hormonu darbību traucējošā ķīmisko vielu vannā.

Zinātne jau sen ir atklājusi, ka tas, ko mēs uzklājam uz ādas, nonāk mūsu organismā, un tas notiek strauji.

Daudzos pētījumos visā pasaulē ir analizēta saules aizsargkrēma iedarbība, izvērtējot tā aktīvās sastāvdaļas un to, kā tas iekļūst ādā pēc uzklāšanas.

Kanādas Manitobas Universitātes Farmācijas fakultātē veikts pētījums, kura mērķis bija izstrādāt metodi tipisku saules aizsargkrēmu novērtēšanai.

Rezultāti parādīja, ka visi sauļošanās aizsargkrēmi dziļi iesūcas ādā, kas nozīmē, ka visas šīs ķīmiskās vielas nokļūst vairākos organisma audos.

No otras puses, pētījumā, kas publicēts izdevumā “Environmental Health Perspectives”, konstatēts, ka ievērojami samazinājās hormonu darbībai kaitējošās ķīmiskās vielas, kuras bieži atklātas ādas kopšanas līdzekļos pēc tam, kad cilvēki tos nomainīja pret “tīrākiem” produktiem.

Šīs ķīmiskās vielas sastāv no oksibenzona, triklozāna, parabēniem, ftalātiem un citiem.

Visas šīs sastāvdaļas tika atklātas populārākajos saules aizsarglīdzekļos.

Tātad nākamais jautājums ir – vai būtu jāraizējas par sastāvdaļām, kuras tiek izmantotas sauļošanās aizsargkrēmos un iekļūst mūsu asinsritē?

Zinātniskajos pētījumos, ko mums sniedz kompānijas, kas gūst labumu no sauļošanās līdzekļu pārdošanas, norāda, ka bažām nav pamata.

Tomēr mēs jau esam sapratuši, cik “uzticama” ir šāda korporāciju finansēta “zinātne”.

Piemēram, pirms neilga laika kompānija “Johnson & Johnson” tika nosodīta par vēzi izraisošu talka pulvera laišanu tirgū.
Šajā saistībā der izlasīt laikraksta “Huffington Post” publikāciju ar nosaukumu “Atvainojiet, kamēr es turpinu gremdēt savu bērnu šajā toksiskajā nāves krēmā”. (“Excuse Me While I Lather My Child In This Toxic Death Cream.”)

Tajā māmiņa Sāra Kaliesa stāsta, cik nogurusi viņa ir, cenšoties sniegt saviem bērniem labāko mūsdienu pasaulē, kad viss visapkārt, šķiet, mūs nogalina.

Par ikvienu pirkumu, kuru viņa veic bērniem, zinātne, no vienas puses, vēsta, ka tas ir lielisks, bet, no otras puses, ka tas ir kaitīgs.

Tādējādi viņa izgaismo, cik maldinošs var būt patēriņa tirgus.

Pār mums gāžas nebeidzama informācijas plūsma par visdažādākajiem tematiem, kas var būt atšķirīga atkarībā no avota, tādēļ izdarīt pat visvienkāršākās izvēles, neapšaubot sevi, kļūst sarežģīti.

Mēs zinām, ka daudzas ķīmiskās vielas, kas atrodamas saules aizsargkrēmos, ir indīgas, un mēs zinām, ka mūsu āda uzsūc to, ar ko mēs to ieziežam.

Zemāk ir minēti daži šo ķīmisko vielu piemēri:

Oksibenzons

Patiesībā tā varētu būt visproblemātiskākā sastāvdaļa, kas atklāta lielākajā daļā populāru sauļošanās aizsargkrēmu.
Tiek uzskatīts, ka oksibenzons, kuru izmanto, jo tas veiksmīgi uztver ultravioletos starus, vienlaikus izraisa hormonālus traucējumus un šūnu bojājumus, kas var veicināt vēzi.

“The Environmental Working Group”, kas organizē drošas sauļošanās kampaņu, norāda”:

Ķīmiskā viela oksibenzons iesūcas ādā, iekļūst asinsritē un imitē estrogēnu organismā.

Tas var aktivizēt alerģiskas reakcijas.

Dati ir provizoriski, tomēr pētījumi patiešām ir izgaismojuši saikni starp lielāku oksibenzona koncentrāciju un kaitējumu veselībai.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru