Izaugušie septinņīšu ar savu vecāko māsu un vecākiem.
Bobiju nogādāja slimnīcā 1997. gada 19. novembrī, un tieši tad arī piedzima Kenijs, Kelsija, Natālija, Brendons, Aleksis, Nātans un Džoels – četri puisīši un trīs meitenītes. Ārsti ļoti uztraucās, ka neizdosies izglābt visus bērnus. Un pat tad, ja bērni piedzimst dzīvi, ārsti pareģoja, ka viņu izredzes izdzīvot bija ārkārtīgi sīkas.
Vienam tikt galā pastaigā ar tādu daudzumu bērnu nesanāca, bet, par laimi, ģimenei palīdzēja draugi un ģimene.
Un tomēr, visi mazuļi izdzīvoja ne tikai pirmās dienas pēc dzemdībām, viņi veiksmīgi ir nodzīvojuši teju 20 gadus. Katru gadu 19. novembris šajā ģimenē ir milzīgi svētki. Un kā gan savādāk – jo gaviļnieku ir veseli septiņi! “Laiks tik ātri skrien” – saka mamma. – “Tik daudz kas pa šo laiku ir noticis. Gan prieki, gan bēdas, gan patīkami mirkļi, gan laiks, kad nervi bija uz robežas. Bet tas ir tas, kas mūs ir padarījis tādus, kādi mēs esam tagad”.
Bez septiņīšiem, Bobijai un Kenijam jau bija vecākā meita Mikaja.
Bet dienā, kad bija dzemdības, kad dakteris iznāca kameru priekšā un paziņoja: “Dzemdības norisinājās veiksmīgi, 4 puisīši, 3 meitenītes, visi dzīvi un veseli” – sabiedrības viedoklis no dusmām asi nomainījās uz labsirdību. Jaunizceptajiem vecākiem pat piezvanīja ASV prezidents Bils Klintons, lai viņus apsveiktu Opra apsveica ģimeni ar tik nozīmīgu pieaugum savā vakara šovā, un cik gan daudz bija ziedu un apsveikumu no nepazīstamiem cilvēkiem, pat grūti saskaitīt. Starp dāvanām bija arī māja, mini-vens, ēdienu krājumi, pamperi pirmajiem diviem gadiem, pilnībā apmaksātas mācības koledžā un Aijovas štata universitātē.
Mazuļi katru dienu izdzēra 42 pudelītes ēdiena un izmantoja 52 pamperus.
Un jāatzīst, ka visas šīs dāvanas nebūt nebija liekas. Mazuļi katru dienu izdzēra 42 pudelītes ēdiena un izmantoja 52 pamperus. Tādi tēriņi var kļūt par smagu slogu uz vecāku pleciem. Ar laiku, kad bērni pieauga un preses uzmanība viņiem mazinājās, Makkojām nācās izjust visus finansiālos smagumus, lai nodrošinātu vienlaicīgi visiem septiņiem bērniem pienācīgu dzīvi. Par laimi sadzīves vecākiem izdevās vairāk vai mazāk nokārtot: bērni auga paklausīgi, spējīgi un pateicīgi, tā kā mājas uzkopšana, mājasdarbu gatavošana, ēst taisīšana, veļas mazgāšana un tamlīdzīgi brīži tika atrisināti kopīgiem spēkiem.
Makkoju septiņīši.
20 gadus pēc dzimšanas Makkoju ģimene tā arī turpina dzīvot tajā pašā mājā, kuru viņiem toreiz uzdāvināja, un izmanto to pašu minivenu. Iespējams, ka šī māja pēc amerikāņu izmēriem ir pietiekoši pieticīga, un arī 20 gadus vecā automašīna varbūt nav tā pati labākā ģimenei, it īpaši ņemot vērā, cik ļoti izaugušu ir bērni, bet vecāki dod priekšroku ieguldīt naudu svarīgākās lietās. Turklāt iemesls tēriņiem atrodas vienmēr. Tā, piemēram, vecākā meita salīdzinoši nesen izgāja pie vīra un visi septiņi viņas brāļi un māsas, protams, bija uz viņas kāzām.
Māja, kuru Makkojiem uzdāvināja.
Automobilis, kuru ģimenei uzdāvināja septiņīšu dzimšanas dienā.
Šķir nākošo lapu un uzzini, ar ko tagad nodarbojās katrs no bērniem