Pagājušā gada septembrī Beļģija pārspēja visus rekordus, kad izvēlējās novatorisku ceļu, pārdodot valsts parādu 22 miljardu eiro apmērā nevis finanšu iestādēm, bet gan saviem iedzīvotājiem.
Valdība lēš, ka mājsaimniecību noguldītāju piesaiste tiešai iegādei būtu ļāvusi ietaupīt simtiem miljonu eiro.
Nākamajā trešdienā (4. septembrī) beidzas divpadsmit mēnešu emisija, un ir liels jautājums par to, kas notiks tālāk: vai šis panākums bija vienreizējs?
Salīdzinoši īsais viena gada obligāciju termiņš apvienojumā ar pievilcīgu 3,3 % peļņu padarīja šo obligāciju par Beļģijas noguldītāju simpātiju.
Ieguldītā summa, kas atbilst 3,7 % no Beļģijas IKP, krietni pārsniedza valdības iekšējās aplēses – Finanšu ministrija ik pēc trim sekundēm apstrādāja vienu darījumu, un lielākie tērētāji iztērēja miljoniem.
“Visa pasaule bija pilnīgi šokēta par panākumiem,” sacīja Žans Debutē, kas ir valdības stratēģijas, riska pārvaldības un investoru aģentūras attiecību direktors.
“Iedomājieties, ka uz valsts banknotes elektroniski tiek iemaksāti 5 miljoni eiro… tas ir iespaidīgi, vai ne? Tas notika,” norāda Debutē.
Vairāk nekā 230 000 investoru – aptuveni 5 % Beļģijas mājsaimniecību – izvēlējās pirkt tieši no valdības, nevis ar sava parastā finanšu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, un, pateicoties nodokļu ieņēmumiem un zemākām izmaksām, valsts kase ieguva 150-200 miljonus eiro, lēš Debutē.
Emisija, protams, notika izdevīgā brīdī: pēc vairāku gadu gandrīz nulles procentu likmju perioda komercbankas lēni pārnesa procentu likmju paaugstināšanu uz noguldītājiem, padarot valsts obligācijas neparasti pievilcīgas.
Debutē atzīst, ka nākamajā kārtā, kas sāksies 16. septembrī, tik labi var nesekmēties – procentu likme, kas tiks paziņota otrdien, visticamāk, būs zemāka.
Tiesa, uzmundrina nesen veiktā AG Insurance veiktā aptauja, kas liecina, ka puse no pagājušā gada ieguldītājiem plāno atjaunot obligācijas, taču noguldītāji varētu pārdomāt vēlreiz, ja sastapsies ar mazāk izdevīgu piedāvājumu.
Nākotnē emisijai vienmēr būtu jānotiek līdzvērtīgos apstākļos ar citām nevalstisko emitentu mazumtirdzniecības obligācijām.
Tagad bankām ir jācīnās par savu daļu no atgriežamajiem 22 miljardiem eiro: tas ir apsveicams stimuls tirgū, kas saskaņā ar Beļģijas konkurences iestādes viedokli faktiski darbojas kā oligopols.
“Pateicoties valsts obligācijām, banku konkurences situācija ir uzlabojusies”, Euronews sacīja Nikolas Klejs, patērētāju interešu grupas Test Achats speciālists krājproduktu jautājumos.
Taču, kā viņš norāda, banku tirgus reformas vēl nav pabeigtas; viņš atbalsta turpmākus pasākumus, lai atvieglotu kontu maiņu.
ES ir centusies mudināt piesardzīgos eiropiešus vairāk iesaistīties kapitāla tirgus investīcijās, un Beļģijas piemērs
Pat ja mazumtirdzniecības obligāciju popularitāte mazināsies, “produkts nepazudīs”, teica Debutē.
Viņš min Austriju, kas piedāvā mazumtirdzniecības obligācijas katru dienu uz krāna, kā arī zaļo versiju, kurā ieguldītā nauda tiek novirzīta vides projektiem; viņš norāda, ka Itālijā populāras ir arī inflācijas aizsardzības garantijas.