Meta ir paziņojusi par plāniem visā pasaulē izbūvēt 50 000 km (31 000 jūdžu) garu zemūdens kabeli.
Tehnoloģiju gigants teica, ka Waterworth projekts, kas savieno ASV, Indiju, Dienvidāfriku, Brazīliju un citus reģionus, būs pasaulē garākais zemūdens kabeļu projekts, kad tas tiks pabeigts.
Meta, kam pieder Facebook, Instagram un WhatsApp, ir centusies paplašināt savu klātbūtni tehnoloģijās ārpus sociālajiem medijiem, tostarp mākslīgajā intelektā (AI) un infrastruktūrā, kas to atbalsta.
Meta paziņoja, ka tā jaunais kabeļu projekts nodrošinās “nozarē vadošo savienojumu” ar pieciem galvenajiem kontinentiem un palīdzēs atbalstīt tās AI projektus.
Meta Projekta Waterworth meta ilustrācijā ir redzama bieza zila līnija, kas globālā kartē savieno punktus ASV, Dienvidamerikā, Āfrikā, Indijā un Austrālijā.
Meta saka, ka vairāku miljardu dolāru vērtā projekta mērķis ir veicināt savienojumus pa pasaules “digitālajiem lielceļiem”.
“Šis projekts nodrošinās plašāku ekonomisko sadarbību, veicinās digitālo iekļaušanu un pavērs iespējas tehnoloģiju attīstībai šajos reģionos,” teikts Meta emuāra ierakstā.
Saskaņā ar uzņēmuma teikto, kabelis būtu līdz šim garākais, kurā tiek izmantota 24 šķiedru pāru sistēma, tādējādi nodrošinot lielāku jaudu.
Zemūdens kabeļi ir kļuvuši arvien svarīgāki, jo tie nodrošina dažādus digitālos pakalpojumus un ātru datu pārsūtīšanu visā pasaulē. Statistika liecina, ka vairāk nekā 95% no pasaules interneta trafika tiek pārsūtīti pa zemūdens kabeļiem.
Telekomunikāciju tirgus izpētes uzņēmums TeleGeography saka, ka pašlaik visā pasaulē ir vairāk nekā 600 publiski zināmu zemūdens kabeļu sistēmu. Tas ietver 2Africa kabeli, ko atbalsta Meta un mobilo tīklu operatori, piemēram, Orange, Vodafone un China Mobile, kas savieno trīs kontinentus un aptver 45 000 km.
Tehnikas lielākā daļa
Tehnoloģiju uzņēmumi, kas darbojas kā galvenie tīmekļa pakalpojumu sniedzēji, ir ieguldījuši milzīgas summas kabeļu infrastruktūrā.
Uzņēmums Google paziņoja, ka 2024. gadā uzbūvēs pirmo zemūdens kabeli, kas savienos Āfriku un Austrāliju, un paziņoja par viena miljarda dolāru ieguldījumu, lai palielinātu savienojumu ar Japānu ar diviem jauniem zemūdens kabeļiem Klusajā okeānā.
“Pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kurās šos kabeļus arvien vairāk iegulda lielie tehnoloģiju uzņēmumi,” BBC sacīja Oksfordas Interneta institūta profesors Vili Lehdonvirta.
Viņš sacīja, ka tas ir pretstatā pagātnei, kad zemūdens kabeļus ieguldīja un finansēja lielas valstu telekomunikāciju uzņēmumu grupas, ņemot vērā to ievērojamās investīciju vajadzības.
Profesors Lehdonvirta teica, ka tas atspoguļo lielo tehnoloģiju uzņēmumu augošo lielumu un stāvokli, lai tie varētu neatkarīgi finansēt šādu infrastruktūru, kas “var būt nozīmīgi politikas veidotājiem, kas nodarbojas ar koncentrāciju digitālajos tirgos”.
Telekomunikāciju un tehnoloģiju nozares analītiķis Paolo Pescatore sacīja, ka tas runā par Meta ambīcijām.
“Meta ir izrādījusi lielu vēlmi iegūt lielāku savienojamības daļu,” viņš sacīja BBC. “Šī ir vēl viena demonstrācija, jo tā cenšas pārsteigt konkurentus, sniedzot lietotājiem unikālu pieredzi, cieši integrējot aparatūru, programmatūru, platformu un to augošos centienus savienojamības jomā,” viņš piebilda.
Aizsardzība pret draudiem
Zemūdens kabeļu pieaugošā nozīme ir palielinājusi bažas par to neaizsargātību pret uzbrukumiem vai negadījumiem. Pēc pārrautu kabeļu straumes eksperti ir teikuši, ka zemūdens sakaru infrastruktūra ir pieaugoša ģeopolitiskās spriedzes un konfliktu arēna.
NATO janvārī uzsāka misiju, lai palielinātu kuģu uzraudzību Baltijas jūrā pēc tam, kad pagājušajā gadā tika bojāti kritiskie zemūdens kabeļi.
Dziļjūras “avārijas dienests”, kas nodrošina interneta darbību
Apvienotās Karalistes parlamenta komiteja nesen nāca klajā ar aicinājumu sniegt pierādījumus par Apvienotās Karalistes noturību, saskaroties ar iespējamiem traucējumiem. Tas norādīja uz pieaugošajām bažām par “Krievijas un Ķīnas spējām pakļaut zemūdens infrastruktūru riskam – īpaši paaugstinātas spriedzes vai konflikta periodos”.
Meta savā emuāra ierakstā, kurā tika paziņots par projektu Waterworth, kabeļu sistēmu ieguldīs līdz 7000 metru dziļumā un “izmantos uzlabotus izvietošanas paņēmienus augsta riska zonās, piemēram, seklos ūdeņos pie krasta, lai izvairītos no bojājumiem, ko rada kuģu enkuri un citi apdraudējumi”.
Profesors Lehdonvirta sacīja, ka projekts, šķiet, atšķiras no vairāk pazīstamiem maršrutiem, piemēram, izlaižot Eiropu un Ķīnu un izvairoties no “ģeopolitiskajiem karstajiem punktiem” Suecas kanālā un Dienvidķīnas jūrā.
Un viņš teica, ka ASV savienošanu ar galvenajiem, strīdīgajiem tirgiem dienvidu puslodē varētu uzskatīt par “ASV ekonomiskās un infrastruktūras spēka stiprināšanu ārvalstīs”.