Eiropas Komisija “ir gatava” palīdzēt ES valdībām panākt vienošanos par Enerģijas nodokļu direktīvas reformām, kas ierosinātas 2021. gadā, liecina nopludinātais rīcības plāna projekts enerģijas izmaksu samazināšanai, kas nostāda Eiropu neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem Ķīnu un ASV.
Taču, tā kā nodokļu jautājumi ir viena no nedaudzām ES politikas jomām, kur likumdošanai ir vajadzīgs visu 27 dalībvalstu valdību vienprātīgs atbalsts, reformu ir grūti īstenot. Sarunas ES Padomē ir nonākušas strupceļā gadiem ilgi, un valstis ir īpaši dalījušās jautājumā par to, vai aviosabiedrībām un kuģniecības nozarēm arī turpmāk vajadzētu izmantot beznodokļu fosilo kurināmo.
“Padomei būtu jāpabeidz 2021. gadā ierosinātās Enerģijas nodokļu direktīvas (ETD) pārskatīšana, kuras mērķis ir saskaņot energoproduktu aplikšanu ar ES enerģētikas un klimata politiku, veicināt tīras tehnoloģijas un atcelt novecojušus atbrīvojumus un samazinātas likmes, kas pašlaik veicina fosilā kurināmā izmantošanu,” teikts nopludinātajā tekstā.
Ierosināto reformu vidū ir nodokļu atvieglojumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Eiropas Parlamenta Rūpniecības un enerģētikas komiteja trešdien pieņēma atzinumu par šo priekšlikumu, aicinot ES stiprināt reformu ar pasākumiem, lai “stimulētu atjaunojamās enerģijas vietējo pašražošanu, uzglabāšanu, koplietošanu un patēriņu”.
Taču komitejas loma ir tikai padomdevēja, un, lai gan prerogatīva galu galā ir ES Padomei, reformu nevar turpināt, kamēr arī parlamenta ekonomikas komiteja nav pieņēmusi savu nostāju par priekšlikumu.
Izmaksu samazināšanas plāna projekts, kuru galīgajā formā paredzēts publicēt 26. februārī kopā ar vadošo Clean Industrial Deal, sola norādījumus valdībām par to, kā saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem samazināt elektroenerģijas nodevas līdz iespējami zemākai.
Tajā tiek meklētas arī neaplikšanas ar nodokļiem pieejas, piemēram, veicinot pieprasījuma samazināšanu, lai samazinātu cenu lēcienus elektroenerģijas pieprasījuma maksimuma laikā, un uz tirgu balstītu pieeju, lai stimulētu energoefektivitātes uzlabojumus.
Japāņu modelis
Vēl viena apspriesta pieeja enerģijas izmaksu samazināšanai ir “pieprasījuma apkopošana” sašķidrinātās dabasgāzes importam, un ES pircēji var “izmantot savu ekonomisko svaru”, lai kopīgu iepirkuma līgumu ietvaros panāktu zemākas cenas.
Plāna projekts tomēr sniedzas tālāk, ierosinot pieņemt “Japānas modeli”, saskaņā ar kuru Eiropas valstis varētu investēt eksporta iekārtās gāzes ražotājvalstīs, lai izveidotu saiknes ar piegādātājiem.
Viens no paradoksiem 2022. gada enerģētikas krīzes laikā bija tas, ka elektroenerģijas cenas sasniedza rekordaugstus augstumus pat tad, kad lielākā daļa elektroenerģijas tīklā tika iegūta no atjaunojamiem avotiem, piemēram, vēja un saules, kas pagājušajā gadā apsteidza ar fosilo kurināmo darbināmo ražošanu. Tas ir saistīts ar tirgus mehānismu, kurā cenu nosaka visdārgākā maisījuma sastāvdaļa.
Steidzīgi īstenotās reformas ieviesa ierobežojumus un pilnvaroja valdības iejaukties, atbalstot patērētājus, bet nemainīja sistēmas pamatstruktūru, un teksta projekts liecina, ka nav plānots pārskatīt tirgus struktūru.
Tā vietā Komisija vēlas daļēji “atsaistīt mazumtirdzniecības elektroenerģijas rēķinus no augstajām un nestabilajām gāzes cenām”, atvieglojot uzņēmumiem ilgtermiņa elektroenerģijas iegādes līgumu slēgšanu ar atjaunojamās enerģijas operatoriem, pirms vasaras uzsākot sadarbību ar Eiropas Investīciju banku, kuras mērķis ir nodrošināt pagaidām nenoteiktu finansējuma apjomu.