Krievijas gāze ir pārtraukusi plūst uz ES valstīm caur Ukrainu pēc piecu gadu līguma termiņa beigām, iezīmējot beigas gadu desmitiem ilgajai vienošanās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka viņa valsts neļaus Krievijai “uz mūsu upuriem nopelnīt papildu miljardus”. Tikmēr Polijas valdība paziņoja, ka pārtraukums ir “kārtējā uzvara” pret Maskavu.
Eiropas Komisija paziņoja, ka ES ir sagatavojusies pārmaiņām un vairums valstu varētu tikt galā. Moldova, kas neietilpst ES, jau tagad cieš no deficīta.
Krievija joprojām var nosūtīt gāzi Ungārijai, Turcijai un Serbijai pa TurkStream cauruļvadu pāri Melnajai jūrai.
Krievijas uzņēmums Gazprom apstiprināja, ka gāzes eksports caur Ukrainu uz Eiropu tika pārtraukts trešdien no plkst.8:00 pēc vietējā laika (05:00 GMT).
Maskava ir transportējusi gāzi uz Eiropu caur Ukrainu kopš 1991. gada. Lai gan tūlītēja ietekme ir viegla, stratēģiskā un simboliskā ietekme uz visu Eiropu ir milzīga. Krievija ir zaudējusi svarīgu tirgu, bet tās prezidents Vladimirs Putins saka, ka ES valstis cietīs visvairāk.
Kopš 2022. gadā ES ir ievērojami samazinājusi gāzes importu no Krievijas, kopš tā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, taču vairākas austrumu dalībvalstis joprojām lielā mērā ir atkarīgas no piegādēm, sniedzot Krievijai aptuveni 5 miljardus eiro (5,2 miljardus ASV dolāru) gadā.
Saskaņā ar bloka datiem Krievijas gāze 2023. gadā veidoja mazāk nekā 10% no ES gāzes importa apjoma. 2021. gadā šis rādītājs bija 40%.
Taču vairākas ES dalībvalstis, tostarp Slovākija un Austrija, turpināja importēt ievērojamu daudzumu gāzes no Krievijas. Austrijas enerģētikas regulators paziņoja, ka neprognozē nekādus traucējumus, jo tai ir diversificēti avoti un izveidotas rezerves.
Taču tranzīta darījuma beigas jau ir radījušas nopietnu saspīlējumu ar Slovākiju, kas tagad ir galvenais Krievijas gāzes ievešanas punkts ES un nopelnīja tranzīta maksas no gāzes piegādes uz Austriju, Ungāriju un Itāliju.
Slovākija paziņojusi, ka maksās vairāk par alternatīviem maršrutiem. Tās energoregulators decembra sākumā paziņoja, ka gāzes cenas patērētājiem 2025. gadā pieaugs.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fiko trešdien paziņoja, ka darījuma izbeigšanai būs “drastiskas” sekas ES valstīm, bet ne Krievijai, ziņo Reuters.
Piektdien Fiko, kurš tikko bija ieradies pārsteiguma vizītē Maskavā, un sarunās Putins draudēja pārtraukt elektroenerģijas piegādi Ukrainai.
Tas pamudināja Zelenski apsūdzēt Fiko par palīdzēšanu Putinam “finansēt karu un vājināt Ukrainu”.
“Fiko ievelk Slovākiju Krievijas mēģinājumos sagādāt ukraiņiem lielākas ciešanas,” sacīja Ukrainas prezidents.
Polija piedāvājusi atbalstīt Kijevu gadījumā, ja Slovākija pārtrauks elektroenerģijas eksportu – piegādes, kas ir ļoti svarīgas Ukrainai, kuras spēkstacijām regulāri uzbrūtk Krievija.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sacīja BBC Radio 4 raidījumam Today, ka ir alternatīvi gāzes piegādes ceļi no starptautiskajiem tirgiem, piemēram, terminālis Horvātijā un savienojumi no Vācijas un Polijas.
“Šie maršruti ir jāizpēta, lai Krievija nepelnītu, pārdodot naftu un gāzi Eiropas Savienībai,” sacīja Sikorskis.
Viņš piebilda, ka Polija importē gāzi no ASV, Kataras un Ziemeļjūras. “Cik es saprotu, visām valstīm ir alternatīvi maršruti,” viņš teica.