Cilvēki ar mīlestības deficītu jūtas ļoti apdalīti un vientuļi pat tad, kad atrodas savas ģimenes lokā, nevis tikai darbā, būdami svešu cilvēku ielenkumā. Pat liela karstuma un saules sildīšanas laikā šie cilvēki izjutīs iekšēju aukstumu un aukstuma radītos drebuļus. Pat jautrā kompānijā šis cilvēks jutīsies skumji, jo sajusties kā neredzamajam cilvēkam citu cilvēku vidū nebūt nav jautrs pasākums. Saprast, ka uz jums skatās kā uz tukšu vietu – tas ir pavisam sāpīgi un izraisa vēlmi raudāt. Un šajā brīdī cilvēkam, kas sevi nemīl un neciena, sāk progresēt dažādu veidu kompleksi, bēdas, pat depresija.
Visbriesmīgākā sajūta no tām visām – nepilnvērtības sajūta. Viņiem trūkst ticība saviem spēkiem, trūkst pašpārliecinātība.
Šādos brīžos arī rodas cilvēks – neveiksminieks, kas jūtas kā likteņa upuris, šādā veidā kā tirāns atgrūžot savas sāpes un sajūtas pret ģimenes locekļiem un sev tuviem cilvēkiem. Sevi necienoša sieviete (māte vai sieva) bieži vien izjauks mieru ģimenē, apvainojot vīru un bērnus par to, ka viņi viņu nemīl un neciena. Viņa apsaukās viņus par nepateicīgiem un bezjūtīgiem. Viņa no dusmām sit kāju pret zemi, slauka rūgtās asaras, iebarikādējoties aiz savu aizvainojumu sienas un turpinot virzīt aizvainojošus vārdus visu cilvēku virzienā, kas cenšas viņai pietuvoties. Barikāžu otrā pusē atrodas vīrs ar savu vienaldzīgo un auksto skatienu, kā arī ļoti nepaklausīgie bērni. Ģimene pārvēršas par nemitīgu lamu virpuli. Kurš atbildēs par ievainotajām dvēselēm un caururbtajām sirdīm šajā kaujā?
Atbildēs par visām šīm sekām sieviete, māte vai sieva, kas ir tiešā veidā atbildīga par ģimenē ienesto negatīvo enerģētiku. Šīs sievietes ciešanas var salīdzināt satracinātu un nokaitinātu hiēnu. Viņas aizvainojums, pazemojums, ievainotais pašvērtējums atgādina lielu putnu, kas ieslēgts mazā būrītī. Nevar ne spārnus izplest, ne aizlidot projām, jo viņas aizvainojuma biezās restes viņai to neļauj. Viņai taču nāksies piedzīvot deviņus elles lokus: samierināties ar pazemojumu, nodevību, krāpšanu, savu bērnu nelaimīgajiem likteņiem…
Kādēļ gan tāds sods, jo visiem taču uz šīs planētas tiek sniegta izvēles iespēja no augstākiem spēkiem: mīlēt sevi vai nē, cienīt sevi vai necienīt? Tieši tā! Katrs pats ir savas laimes kalējs. Tas, kādu jūs to izkalsiet – laimīgu vai nē – ir atkarīgs tikai un vienīgi no jums. Ko sēsi, to pļausi. Sevi necienošs vīrietis jebkurās dzīves situācijās piedzīvos fiasko. Savā pēdējā dzīves dienā šāds cilvēks nodomās: “Nekam nederīgs cilvēks! Kādēļ precējos, kādēļ dāvāju saviem bērniem dzīvību? Nav man piedošanas. Esmu visus padarījis nelaimīgus.”
Lai arī kas ar mums dzīvē atgadītos, izdarīsim secinājumus pēc šodien izlasītā: mīlēt un cienīt sevi ir pats svarīgākais dzīvē, ja vēlaties to pavadīt mīlestībā un veiksmē tītu. Uz ko pamatots šāds apgalvojums? Cieņa ir galvenais mīlestības enerģijas avots, kā arī sniedz nepieciešamo atdevi priekam, ticībai, labsirdībai un pietiekamībai.
Ja jūs necienīsiet sevi, tad jums nebūs mīlestība un laime. Šādu lēmumu pieņēma Visums, bet dzīve – šo lēmumu lieliskais pierādītājs.