Tas ir tāpēc, ka, samazinot cigarešu daudzumu iepriekšējās nedēļās, mazāks skaits dalībnieku tiešām pārstāja smēķēt noteiktajā datumā.
Pētījuma autore Ph. D. Nikola Lindsone-Holija skaidro, ka pakāpeniska atmešana var būt nepatīkama, jo nepārtraukti rodas vēlme aizdedzināt cigareti. Tas, savukārt, var likt domāt, ka pilnībā atmest smēķēšanu būs daudz grūtāk.
Visiem dalībniekiem atmešanas sekas bija vienlīdz nepatīkamas neatkarīgi no tā, vai viņi sevi pieradināja pie tā vai uzreiz pārstāja smēķēt.
Visa pamatā ir uztvere. Neviens no variantiem nav viegls organismam, taču pēkšņa atmešana nostāda domāšanu labākā pozīcijā, lai tiktu galā ar šo procesu.
Tāpēc Lindsone-Holija iesaka izvēlēties datumu un, kad tas pienāk, izmest ārā visas cigaretes.
Tas nav jādara vienam, jo smēķēšanas atmešanas programmas kombinācijā ar nikotīna aizstājējterapiju vai vareniklīnu paaugstina varbūtību, ka rezultāts būs veiksmīgs.
Tas nav viegli, bet ieguvums ir nenovērtējams. Saskaņā ar Amerikas Vēža asociācijas datiem, gadu pēc atmešanas sirds slimību risks ir uz pusi mazāks nekā smēķētājam. Pēc 10 gadiem, savukārt, uz pusi samazinās risks nomirt no plaušu vēža.
