Prātīgas runas likumi
Alā divi jogi meditē. Pēkšņi viņi dzird, kaut kādu skaņu, kas nāk no dzīvnieka. Viens jogs saka – tas bija āzis. Paiet gads. Otrs jogs atbild: – Nē, tā bija govs. Paiet vēl viens gads. Trešais jogs saka: – Ja jūs nebeigsiet strīdēties, es jūs pametīšu.
Pirmais prātīgas runas likums – pirms kaut ko asi pateikt, aizskaitiet līdz 10. Tas var likties muļķīgi. Pirmo laiku mēs diez vai spēsim aizskaitīt līdz 3. Bet no otras puses, ja jūs atbildēsiet pēc nelielas pauzes, jūsu atbilde būs daudz prātīgāka, jo pirmais, kas ienāk galvā, kad mūs kritizē, rāj – ir vēlme attaisnoties un atbildēt asi atpakaļ.
Tāpēc iemācieties 5 – 10 sekundes padomāt, pirms atbildēt. Bez visa iepriekš minētā – tas novērsīs nevajadzīgu emociju vētru.
Cilvēks, kurš nodarbojas ar pašrealizāciju, ļoti maz un pārdomāti runā. Dažu varenu cilvēku dzīves aprakstā tiek teikts, ka viņi nekad uz reiz uz apvainojumiem neatbildēja un vispār centās dusmās neko neteikt. Viņi sarunu atlika uz citu dienu vai arī vispār uz to brīdi, kamēr kaislības pierimst. Viņi zināja – kamēr dusmas un aizkaitinājums ietekmē viņu runu, sekas būs skumjas, un dažreiz pat graujošas. Otrs prātīgas runas likums – nevajag krist galējībās. Dievs izpaužas sīkumos, bet Sātans – galējībās. Nevajag sniegt zvērestu – “Būšu mēms, kā zivs”. It īpaši, ja jūs pēc dabas esat spilgts ekstraverts, tad tas var jums tikai kaitēt. Ja jūsu psihofiziskā daba ir tāda, ka jums ir daudz jārunā, tad runājiet tā, lai gan jūs, gan arī apkārtējie, no jūsu runas gūtu kādu labumu. Tāpēc esiet atvērti un labvēlīgi, bet pats galvenais – dzīvojiet apzināti. Ir svarīgi atcerēties, ka mūsu līmenis tiek noteikts pēc sīkiem, nenozīmīgiem darbiem – kā mēs noreaģējām uz rupjību veikalā, kādas emocijas sāk mūs pārņemt, kad mūs “nepelnīti” kritizē utt.
Trīs runas līmeņi
Cilvēkam, kurš atrodas augstā garīgā līmenī, skaidrībā, kuram par kādu runā kaut ko sliktu, vai arī kurš ieraudzījis vai izdzirdējis kaut ko apkaunojošu, var pat fiziski kļūt slikti. Viņam var rasties sajūta, ka viņš ir apliets ar dubļiem. Tāds cilvēks vienmēr patiesību saka ar patīkamiem vārdiem. Apzināti izrunā katru vārdu, un katrs vārds atnes harmoniju šajā pasaulē. Runā ir daudz neaizvainojoša humora, bieži vien par sevi. Tādi cilvēki praktiski vienmēr ir veseli un laimīgi. Kaislīgi cilvēki ir jūtīgi pret kritiku, kas vērsta uz viņiem, viņi ar lielu prieku var stundām ilgi runāt par tēmām, kas saistītas ar seksu, naudu, ekonomisko augšupeju, politiku, pirkumu apspriešanu, stāstīt par sevi labu, indīgi apspriest kādu utt. Viņi parasti runā ātri. Humors parasti ir vulgārs, saistīts ar seksu. Parasti sarunas sākumā viņi sajūt lielu apmierinājumu un pacēlumu, bet pēc tādām sarunām – tukšumu un riebumu. Un, jo augstāks apziņas līmenis, jo spēcīgāka šī sajūta. Tāds runas stils noved pie degradācijas visos līmeņos. Tie, kuri ir nezināšanā, atšķiras ar to, ka viņu runa ir pilna ar apvainojumiem, pretenzijām, nosodījumiem, draudiem, necenzētiem vārdiem utt. Visi vārdi ir pilni ar dusmām un naidu. Kad tāds cilvēks atver muti, rodas sajūta, it kā istabu piepildītu nepatīkama smaka. Tāpēc, ja tādam cilvēkam saka kaut ko labu par kādu, viņš var saslimt. Tādi cilvēki kā likums paši apzināti vai arī neapzināti provocē citus, cenšoties izraisīt viņos dusmu, aizkaitinājuma, aizvainojuma, skaudības enerģiju, jo viņi paši atrodas uz šā viļņa, un barojas ar šīm zemajām, graujošajām enerģijām. Humors viņiem ir “melns”, pilns ar ņirgāšanos un prieku par cita nelaimi. Viņi dzīvo ilūzijās no sākuma līdz beigām. Tādus Visums ārstē ar smagiem likteņa triecieniem un slimībām. Viņiem ātri attīstās psiholoģiska rakstura saslimšanas. Viņiem nedrīkst pat atrasties blakus, kur nu vēl sazināties.
Parasti reti satiekam cilvēku, kurš pastāvīgi atrodas tikai vienā līmenī. Visbiežāk satiekam sajauktos tipus vai arī cilvēka tipu, kurš samērā ātri mainās.
Tas ir ļoti atkarīgs no: 1) Sabiedrības, kuru mēs izvēlamies – darbā, atpūtā. Piemēram, sākot runāt ar kaislīgu cilvēku, mēs pēc pāris minūtēm varam atklāt, ka esam aktīvi ievilkti politiķu apspriešanā. Kaut arī pirms 10 minūtēm mums gar viņiem nebija nekādas daļas.
2) Vietas. Piemēram, kazino, naktsklubos, pie dzērienu letes, narkomānu midzenī. Ir grūti iedomāties garīgu tēmu apspriešanu tajās vietās. Ja vieta ir piesūkusies ar kaisli un nezināšanu, tad arī tur valdošā runa būs atbilstoša.
3) Laika. Piemēram, no pulksten 21.00 – 02.00 ir nezināšanas laiks, jo tieši šajā laikā gribas aiziet uz nezināšanas vietu, paskatīties nezināšanas filmu, parunāt par nezināšanas, labākajā gadījumā, kaisles tēmām. Rīts gudrāks par vakaru – tā ir tautas gudrība. Jau sen ir zināms, ka tas, ko tu esi runājis vakarā, un it īpaši, ja ir pieņēmis kaut kādus lēmumus, tad no rīta vai nu nožēlo, vai kā minimums, redzi visu savādākā gaismā. Tāpēc ievērojot vienkāršu likumu – nekad nepieņemt lēmumu vakarā, un vispār šajā laikā runāt pēc iespējas mazāk – tas padarīs mūsu dzīvi ievērojami laimīgāku un atbrīvos no daudzām problēmām un nelaimēm. Ne par velti ir tas, ka šajā laikā dabā visi guļ. Vai jūs esat kaut kad dzirdējuši, ka putni šajā laikā dziedātu?
Nedēļas beigās var veikt testu – kāda runa nedēļas laikā dominējusi vairāk.
- Ja skaidrībā, tad būs viegli pamanīt, kā harmonija un laime ienāk mūsu dzīvē.
- Ja kaislē un it īpaši nezināšanā, tad dabīgs rezultāts būs slimības, depresija un nelaimes.
Svarīgs likums – atbrīvoties no pretenzijām. Pirmais solis uz mīlestību ir pateicība. Šajā pasaulē maz kāds pateicas par kaut ko. Pamatā visi izsaka pretenzijas – vai nu slēptā vai atklātā formā. Bet svarīgi ir atcerēties, ka, ja mēs kādam nepasakāmies, tas nozīmē, ka sākam kritizēt, izteiksim pretenzijas, ne vienmēr pat to apzinoties. Pakalpojums – tā nav tikai kaut kāda fiziska palīdzība, pirmkārt, tas nozīmē – palīdzēt cilvēkam attīstīt Dieva apzināšanos, dāvāt savu mīlestību, tuvināt cilvēku Dievišķajam. Viss, ko mēs darām bez mīlestības, nes tikai nelaimes un iznīcību, lai arī cik cēli tas no ārpuses neizskatītos. Skolotāji māca, ka ar katru sekundi mēs vai nu pietuvojamies Dievam, vai arī attālināmies no Viņa. Katra situācija ir mācība. Un vajag pateikties Dievam par katru mums sūtīto situāciju. Visaugstākais ir Visuvarenais, un katru sekundi Viņš mums vēl tikai to labāko. Katra sekunde ir vērsta uz mūsu mācīšanu. Tiko kā mūsos rodas pretenzijas, mūsu sirds centrs bloķējas. Visbiežākās pretenzijas – par likteni, par apkārtējiem, neapmierinātība pašam ar sevi un ar pasauli. Pretenzijas tiek izrādītas ne tikai ar vārdiem, bet vispirmām kārtām, jau domās, intonācijā, saziņas stilā un attieksmē pret dzīvi.
Katra situācija mums tiek dota, lai mēs strādātu ar sevi:
- Jo mazāk harmoniski mēs esam, jo saspringtāki esam, jo sūrākas mācības mēs saņemam.
- Bet tikko kā mūsos parādās situācijas pieņemšana – notiek atslābums un, tas nozīmē, ka šī situācija ātri atrisināsies.
Ajūrvēda saka, ka jūs nevarēsiet tikt vaļā no slimības, kamēr jūs to nepieņemsiet. Tas ir pirmais solis uz izveseļošanos un jebkuras problēmas atrisināšanu – pilnīga šīs slimības un nelaimes pieņemšana sirdī, kā Dieva žēlastību, bet ārēji ir jāpieliek visas pūles, lai to atrisinātu. Ja mēs situāciju nepieņemam, tad 90 % mūsu enerģijas aiziet uz “pārdzīvojumiem”. Mūsu organisms var tikt galā ar jebkuru slimību. Tāpat mēs varam tikt galā ar jebkuru situāciju un iziet no tās kā uzvarētāji. Ja mums tiek dots kāds pārbaudījums, tas nozīmē, ka mēs varam to izturēt. Dievs uzliek tikai tik, cik var panest. Pretenziju vietā mums ir jāpierod visiem pateikties. Pretenzijas ir pirmais solis uz slimībām un nelaimēm. Jums ir jāseko līdzi, cik daudz jūsos ir pateicība un cik daudz jums ir pretenziju pret apkārtējiem. Jūs atklāsiet, ka bieži mums ir vairāk pretenziju, nekā pateicību. Pretenzija nāk no prāta un viltus ego.
Jebkurām mūsu pretenzijām ir destruktīva daba, tās paņem mūsu enerģiju un aizslēdz mūsu sirdi. Patiesa samierināšanās izpaužas tādējādi, ka mēs pieņemam jebkuru situāciju. Daudzi samierināšanos saprot, kā kaut ko ārišķīgu: iesita pa vienu vaigu – pagriez otru. Tas attiecas uz iekšējo stāvokli. Mēs pieņemam jebkuru likteņa dāvanu, lai arī kāda tā nebūtu. Ir vēlams pēc iespējams biežāk domās, vai vēl labāk skaļi apgalvot: “Visam Dieva mīlestību”. Cilvēkiem, kuri šo frāzi atkārtoja, mainījās sejas izteiksme, tā kļuva maigāka, pazuda sasprindzinājumi ķermenī un viņi vispār kļuva laimīgāki un veselāki. Pamēģiniet, tas strādā! Ja mūsu zemapziņa būs noskaņota uz Augstākā Gribas uztveri un redzēšanu visā – tas pavisam ātri mūs novedīs pie pilnības.
Avots: cluber.com.ua