Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Eiropā 2024. gadā nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējo deviņu gadu laikā, Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē piedzīvojot divciparu kritumu.
Lai gan pasaulē 2024. gadā bija neliels ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) pieaugums, Eiropa bija mazāk labvēlīgs galamērķis kapitālam.
Projektu skaits reģionā ir samazinājies līdz zemākajam līmenim pēdējo deviņu gadu laikā, liecina EY 2025. gada Eiropas pievilcības apsekojums, kurā laikā no 2025. gada janvāra līdz martam iegūtas 500 starptautisko uzņēmumu līderu atbildes.
Vairāk nekā viena trešdaļa no viņiem, 37%, sacīja, ka ir atcēluši, atcēluši vai samazinājuši Eiropas investīciju plānus 2024. gadā vājās ekonomikas izaugsmes, augsto enerģijas cenu un ģeopolitiskās spriedzes dēļ.
Salīdzinājumam, ĀTI projekti Eiropā 2023. gadā saruka par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un tie pieauga par 1% no 2021. līdz 2022. gadam.
Šobrīd ārvalstu tiešo investīciju projektu skaits ir par 19% mazāks nekā tā maksimums 2017. gadā.
Lai gan Eiropa kopumā 2024. gadā nebija jaunu projektu galamērķis, Luksemburga izcēlās kā labākā valsts starp OECD dalībvalstīm ar visaugstāko ārvalstu tiešo investīciju vērtību. Saskaņā ar ESAO datiem, 2024. gadā tie sasniedza 133 miljardus USD (117 miljardus eiro). ASV saņēma otro lielāko summu – 66 miljardus ASV dolāru (58 miljardus eiro), kam seko Kanāda (42 miljardi ASV dolāru, 37 miljardi eiro).
Kur Eiropā ĀTI kritās visvairāk
EY aptauja atklāja, ka Francija, Apvienotā Karaliste un Vācija joprojām ir trīs galvenie galamērķi Eiropā, kopā veidojot aptuveni pusi no visiem ĀTI projektiem reģionā. Tomēr visas trīs valstis pagājušajā gadā piedzīvoja divciparu kritumu.
Jauno projektu skaits Francijā ir samazinājies par 14%, galvenokārt politiskās nenoteiktības un augsto darbaspēka izmaksu dēļ 2024. gadā. Tas ir neskatoties uz to, ka saskaņā ar ziņojumu tas joprojām ir galvenais ĀTI investīciju galamērķis. Francija arī kļūst par galveno AI investīciju centru un joprojām ir galvenā vieta starptautiskajiem enerģijas un lauksaimniecības pārtikas uzņēmumiem.
Lai gan Londona joprojām ir pievilcīgākā Eiropas pilsēta investīcijām, Apvienotajā Karalistē pagājušajā gadā ĀTI samazinājās par 13%. Daļēji to izraisīja zemā produktivitāte, sarežģītas valsts finanses un salīdzinoši augstās enerģijas cenas, norādīja EY.
Tikmēr ĀTI Vācijā 2024. gadā samazinājās par 17%, turpinot pastāvīgu kritumu kopš pandēmijas. Investīcijas Vācijā 2024. gadā galvenokārt veicināja esošo projektu paplašināšana, nevis tā sauktās zaļo lauku shēmas.
Investīcijas Centrālajā, Austrumeiropā un Dienvideiropā pieaug
Saskaņā ar ziņojumu investīcijas palielinājās Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā. Spānija 2024. gadā izcēlās ar par 15% vairāk projektu nekā iepriekšējā gadā, ko noteica spēcīgie ekonomiskie rādītāji, salīdzinoši zemās enerģijas un darbaspēka izmaksas, bagātīgs zemes piedāvājums un ES fondu atbalsts.
Jauno projektu ziņā citi spēcīgi rādītāji ir Dānija (+86%), Austrija (+31%), Šveice (+25%), Polija (+13%), Somija (+13%) un Itālija (+5%), liecina EY dati.
Ievērojamo kāpumu Dānijā izraisīja biznesa pakalpojumu, pārdošanas un mārketinga projektu skaita trīskāršošanās.
Polija arī nostiprināja savas pozīcijas kā rūpniecības un loģistikas centrs, izmantojot savu centrālo atrašanās vietu, izmaksu konkurētspēju un ievērojamo kvalificētu talantu kopumu.
Saskaņā ar OECD datiem, globālā perspektīva 2025. gadam joprojām ir neskaidra, jo nākamajos divos gados sagaidāms mērens pasaules IKP pieaugums, ko ierobežos pieaugošie tirdzniecības šķēršļi un mainīgā politika.
Nenoteiktība ietekmē arī Eiropas nākotnes izredzes. Pastāvīgie augsto tirdzniecības tarifu draudi importam ASV palielina ilgtermiņa bažas par Eiropas konkurētspēju, radot investoru vilcināšanos.
Neskatoties uz to, lielākā daļa aptaujāto starptautisko uzņēmumu līderu uzskata, ka Eiropa var piesaistīt investīcijas galvenajās nozarēs. Tie ietver atjaunojamo enerģiju, pusvadītājus, medikamentus, mākslīgo intelektu un elektriskos transportlīdzekļus (EV).