6. Labu gurķu ražu var iegūt, ja tos audzē burkās. Tam nepieciešami 5-litrīgas ūdens vai saulespuķu eļļas pudeles, kurām jānogriež augšējais konuss, un jāierok zemē līdz 5 cm, piepildīt ar maisījumu: 1/3 kūdra, 1/2 dārza zeme, 1/6 золы. Katrā burkā jāiestāda 2- 3 izdīgušas sēkliņas. Gar dobes sāniem vajag izveidtot karkasu no armatūras, un pārvilkt plastmasas tīklu 10х10 cm.
Šī gurķu audzēšanas metode nodrošina agru ražu, jo zeme burkās ir labāk sasilusi, ūdens ekonomiju (vien ½ l ūdens dienā) – tas neiztek, bet nonāk tieši auga saknē, mazāk nezāļu.
7. Lai iegūtu bagātīgu gurķu ražu, tos vajag regulāri piebarot. Ieraugs ir vislabākais mēslojums. To pagatavot ir ļoti viegli. Vajag piepildīt spaini par 2/3 ar rupjmaizes garozām, apliet ar ūdeni un uzlikt slogu ar kaut ko smagu, lai saturs neuzpeldētu. Spaini atstāt uz nedēļu siltā vietā, lai rūgst. Iegūto ieraugu atšķaidīt ar ūdeni ( 1:3) un apliet gurķu saknes – pa ½ litram uz stāda.
Ko darīt, ja dzeltē lapas?
Viens no galvenajiem lapu dzeltēšanas iemesliem gurķiem ir mitruma trūkums. Pat, ja dārzā notiek laistīšana, tad iespējams, ka nepareizs ir laistīšanas režīms. Vieni laista bieži un maz, citi- – reti un daudz. Gan vienā, gan otrā gadījumā tā ir nepareiza pieeja gurķu audzēšanā.
Laistot bieži un maz, ūdens nenonāk dziļi, tāpēc auga saknes nevar uzsūkt mitrumu no zemes. Rezultātā augs neiet bojā, bet maina savu sakņu augšanu. Tās iznāk augstākā augsnes daļā, kur ir piekļuve mitrumam. Bet augšējie augsnes slāņi ir spēcīgi pakļauti saulei. Tāpēc cieš viss augs: tam dzeltē lapas, un pēc tam arī pats stāds.
Pārāk bieži gurķus arī nevajag laistīt, savādāk augam vienkārši sapūs saknes. Optimālākā gurķu laistīšana ir divas-trīs reizes nedēļā. Nevajag augu apliet, bet censties, lai ūdens piles nenonāktu uz lapām, tāpēc, ka tās var izraisīt apdegumus uz gurķu lapām. Spilgtie saules stari atspīdēs uz augu lapām, kā prizmas.
Rezultātā gurķu lapiņas apdegs. Tāpēc saules stari var būt par vēl vienu iemeslu, kāpēc gurķu lapas paliek dzeltenas.
Laistīšana ar sīpolu ekstraktu
Iespējams, ka gurķu lapas dzeltē nepareizi izvēlētas stādīšanas vietas dēļ, un viņiem ir pārāk karsti. Gurķiem ideāla ir pusdienu stundās aizēnota vieta. Tā augs var iegūt pietiekošu daudzumu gaismas, turklāt nebūs pārāk karsti.
Bet iemesls, kāpēc gurķiem dzeltē lapas, var nebūt tikai nepareizas laistīšanas vai mitruma trūkuma dēļ. Iespējams, ka augsnē trūkst barības vielas. Augļnesības laikā vislabāk gurķus piebarot ar organiskiem mēslojumiem. Bet tie nedrīkst būt mēsli.
Var izmantot sīpolu mizu infūziju. Lai to pagatavotu, uz spaini ūdens vajag sauju sīpolu mizu. Uzvārīt ūdeni ar sīpolu mizām, pēc tam noņemt no uguns, ļaut mizām kārtīgi nostāvēties. Atdzisušo ūdeni noliet. Tālāk atšķaidīt sīpolu uzlējumu ar nelielu ūdens daudzumu. Ar šo infūziju var laistīt visus augus.
Ir vēl viens variants, kā piebarot gurļus. Var uztaisīt nātru uzlējumu. Lai to pagatavotu, vajag nātru lapas ielikt spainī vai mucā, un apliet ar ūdeni. Pēc nedēļas piebarojums būs gatavs.
Kā pagarināt ražas laiku
Formēt gurķus uz vertikāla režģa: dīgsti tiek vertikāli piesieti pie siltumnīcas griestiem piestiprinātiemstirpinājumiem, un izformēti tā, lai katra stāda virsotne vienmēr būtu maksimāli apgaismota. Gaismas trūkums augšā esošajiem augiem ir viens no iemesliem, kāpēc ziedi ir neauglīgi. Rezultātā tādi ziedi gurķīšus nedod. Kad stīgas ir sasniegušas siltumnīcas griestus, tālāk tos virza vertikāli uz leju, bet ne kādā gadījumā pa horizontāli izvietotajiem siltumnīcas stiprinājumiem.
Jaunu dīgstu un lapu augšanu stimulēt ar saitēm. Tam vajag regulāri izgriezt visas nodzeltējušās lapas, kā arī lapas, kas atrodas zemāk par ražīgo zonu. Turkāt lapas jāizgriež nevis līdz pirmajam auglim, bet nedaudz zemāk, atstājot 2 – 3 lapas līdz tam. Lapas ārpus ražīgās daļas nedod pilnīgi nekādu labumu, atņemot vien savu daļu barības vielas un radot lieku ēnu. Turklāt tās traucē atjaunot ražīgumu šajā stīgas daļā.
Ir jāpievērš uzmanība tam, ka gurķi izveido spēcīgu lapu aparātu, un tiem ir vajadzīga liela deva slāpekļa mēslojuma (tāpēc nepieciešama regulāra piebarošana ar kūtsmēsliem). Piebarojot tos ar kālija sulfātu, ir jāatceras, ka saulainā laikā to vajag mazāk, bet vēsā un lietainā – vairāk.
Avots: vrutmilife.com