ES līderi ir pieņēmuši Mario Dragi ekonomisko diagnozi kā “modinātāju”, taču izvairījās no viņa svarīgā ieteikuma izdot jaunu kopējo parādu.
27 Eiropas Savienības līderi ir atbalstījuši ļoti gaidīto “Jauno Eiropas konkurētspējas vienošanos”, lai satricinātu bloka stagnējošo ekonomiku un aizpildītu pieaugošo plaisu starp ASV un Ķīnu.
Dokuments tika aizzīmogots piektdien Budapeštā notikušā neformālā samita laikā, kas radīja bažas par deindustrializāciju un neatgriezenisku pagrimumu, kas ir kļuvuši par dominējošiem politiskajās sarunās pēc savstarpējām krīzēm, drūmas ainavas, kas drīz varētu aptumšot, ja Donalds Tramps attaisnos savus draudus uzlikt soda tarifus.
Darījumā paredzētie risinājumi ietver apņemšanos padziļināt vienoto tirgu, atbrīvot jaunus naudas līdzekļus MVU un jaunuzņēmumiem, samazināt birokrātiju, veicināt pašmāju augsto tehnoloģiju, slēgt “ilgtspējīgus” tirdzniecības darījumus un tērēt vismaz 3% no IKP pētniecībai un attīstībai. līdz desmitgades beigām.
Šos visaptverošos mērķus, kas prasīs gadiem, lai pārvērstu taustāmā politikā, nevajadzētu nākt uz Zaļā kursa rēķina, kā to ir ierosinājuši daži labējie spēki. Savā kopīgajā deklarācijā vadītāji atkārtoti apstiprina apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti un izņemt fosilo kurināmo no bloka enerģijas avotu kopuma.
Darījums ir tieša atbilde uz bijušā Itālijas premjerministra Mario Dragi nozīmīgo ziņojumu, kurš apgalvo, ka ES saskarsies ar “lēnu agoniju”, ja tā nerīkosies izlēmīgi, vērienīgi, lai palielinātu savu produktivitāti un modernizētu rūpniecisko bāzi. Tomēr bija viens būtisks, uzkrītošs Dragi ieteikums, kas neiekļāvās galīgajā dokumentā – kopīgs parāds.
Dragi ir aprēķinājis, ka ES katru gadu būs jāiegulda līdz pat 800 miljardiem eiro papildu investīcijās, lai saglabātu konkurētspēju arvien sīvākajā globālajā arēnā. Viņš sacīja, ka summa ir tik liela, ka blokam nekas cits neatliks, kā plašā mērogā emitēt kopīgu parādu, kā tas notika COVID-19 pandēmijas laikā.
Dragi, kurš piedalījās piektdienas samitā, sacīja, ka kopējās aizņemšanās jautājums ne vienmēr ir “pirmā lieta”, kas ES būtu jārisina, taču uzsvēra, ka tas joprojām ir “neaizstājams” un liedz dalībvalstīm pārtraukt vilcināties.
“Visu šo gadu laikā daudzu svarīgu lēmumu pieņemšana ir atlikta, jo gaidījām vienprātību. Vienprātība nenāca, bet tikai zemāka attīstība, zemāka izaugsme un tagad stagnācija,” sacīja Dragi.
Pagaidām parādu nav
Neraugoties uz Dragi lūgumu, līderi nebija aizkustināti. Iesakņojusies opozīcija, ko pārstāv Vācija un Nīderlande, noraidīja Dragi ieteikumu vairākas stundas pēc viņa ziņojuma pirmās publicēšanas septembrī, padarot neiespējamu “jaunajā konkurētspējas darījumā” iekļaut skaidru atsauci uz kopīgu parādu.
Tā vietā mazajā finansēšanai veltītajā sadaļā vadītāji apņemas maksimāli izmantot to rīcībā esošos instrumentus, piemēram, ES daudzgadu budžetu, Eiropas Investīciju banku (EIB) un ilgstoši apstādinātu projektu kapitāla tirgu izveidei.