Trampa protekcionistiskā politika var likt Eiropas Centrālajai bankai samazināt likmes ātrāk, nekā prognozēts, jo atjaunotie tarifi Eiropas eksportam apdraud izaugsmi.
Ekonomisti brīdina, ka Donalda Trampa otrais pilnvaru termiņš, ko raksturo atgriešanās pie protekcionistiskas politikas, piemēram, jauni tarifi Eiropas eksportam, var izdarīt spiedienu uz Eiropas Centrālo banku (ECB), lai tā paātrinātu procentu likmju samazināšanu, lai kompensētu gaidāmo kaitējumu eirozonas izaugsmei.
“Atjaunotā tirdzniecības spriedze, visticamāk, būtiski ietekmēs izaugsmi,” šonedēļ raksta Goldman Sachs ekonomisti Svens Jari Stēns un Filippo Taddeis. “Mēs sagaidām, ka Trampa politikas programma pastiprinās nepieciešamību pēc zemākām politikas likmēm visā Eiropā,” viņi piebilda.
Ja Tramps atkal ieviestu tarifus, jau tā vājā ekonomikas izaugsme eirozonā varētu saskarties ar papildu recesiju.
Eiropas Komisijas dati liecina, ka 2023. gadā Eiropas Savienība uz Amerikas Savienotajām Valstīm eksportēja preces 502,3 miljardu eiro vērtībā, no kuriem gandrīz 207,6 miljardus eiro veidoja mašīnas un transportlīdzekļi. Automašīnu eksports vien sasniedza aptuveni 40 miljardus eiro, un lauvas tiesu no tā veidoja Vācija.
ASV tarifu izredzes šajās kritiskajās nozarēs jau ir ietekmējušas Vācijas autoražotāju akcijas. BMW akcijas šonedēļ kritās par vairāk nekā 8%, iezīmējot straujāko iknedēļas kritumu kopš 2022. gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā. Mercedes-Benz akcijas piedzīvoja līdzīgu kritumu, bet Volkswagen pagarināja rekordzemās vērtības.
Saskaņā ar Goldman Sachs ziņojumu Eiropas ekonomikas izlaide reālā IKP izteiksmē varētu ciest par 0,5%, Vācijai saskaroties ar 0,6% kritumu un Itālijai par 0,3%.
Līdz ar to investīciju banka ir samazinājusi eirozonas izaugsmes prognozes līdz 0,8% 2025. gadā un 1,0% 2026. gadā, kas ir gan zemāk par iepriekšējām prognozēm, gan par konsensa gaidām. Saskaņā ar Goldman Sachs prognozēm, ECB procentu likmes, kurām sākotnēji bija paredzēts, ka 2025. gadā būs 2%, tagad samazināsies līdz 1,75%, bet 2025. gada jūlijā tiek prognozēts papildu samazinājums par 25 bāzes punktiem.
Papildus augstāku tarifu ekonomiskajām sekām Trampa pārvēlēšana varētu radīt Eiropai jaunu spiedienu uz aizsardzības izdevumiem. Ja ES vajadzēs kompensēt samazināto ASV militāro atbalstu Ukrainā un sasniegt NATO mērķi 2% apmērā no IKP aizsardzības izdevumiem, blokam var rasties ievērojams finansiāls slogs.
Goldman Sachs lēš, ka šādi izdevumi ES katru gadu varētu izmaksāt papildu 0,5% no IKP. Ekonomisti norāda, ka, lai gan palielināti aizsardzības izdevumi varētu sniegt zināmu īstermiņa ekonomikas stimulu, Eiropas ekonomikām var būt grūtības pilnībā kapitalizēt, jo šajā jomā parasti ir zemi izaugsmes reizinātāji.
Turklāt pieaugošais deficīts varētu radīt augšupvērstu spiedienu uz ilgtermiņa peļņas likmēm, vēl vairāk mazinot patērētāju un uzņēmumu uzticību paaugstinātu ģeopolitisko risku apstākļos.