Eiropas Komisija 15 autoražotājiem un to galvenajai Briseles lobiju grupai tajā pašā dienā, kad ES izpildinstitūcija iesniedza priekšlikumu mīkstināt CO2 izmešu standartus, paziņoja par savi spriedumu, kā rezultātā vainīgajai pusei būs jāmaksā 458 miljoni eiro.
“Šie autoražotāji vairāk nekā 15 gadus koordinēja savu darbību, lai izvairītos no maksas par pārstrādes pakalpojumiem, vienojoties nekonkurēt savā starpā, reklamējot, cik lielā mērā viņu automašīnas var tikt pārstrādātas, un vienojoties klusēt par pārstrādātiem materiāliem, kas izmantoti viņu jaunajās automašīnās,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Teresa Ribera.
“Mēs nepieļausim nekāda veida karteļus, tostarp tādus, kas nomāc pircēju informētību un pieprasījumu pēc videi draudzīgākiem produktiem,” piebilda Spānijas bijusī vides ministre Ribera, kuras pārziņā ES ir arī ilgtspējības un konkurences politika.
Lielākais naudas sods gandrīz 128 miljonu eiro apmērā tika uzlikts Vācijas uzņēmumam Volkswagen, kas bija 2015. gadā izcēlušā Dīzeļdzinēja problēmas skandāla centrā. Otrajā vietā ierindojās Renault/Nissan ar 81 miljonu eiro.
Stellantis būtu ierindojies pirmajā vietā, taču tā sods tika samazināts uz pusi līdz 75 miljoniem eiro pēc tam, kad uzņēmums sadarbojās ar Komisiju tās veiktajā izmeklēšanā. Arī Mitsubishi (4 miljoni eiro) un Ford (41 miljons eiro) sodi tika samazināti saskaņā ar to pašu iecietības procedūru.
Mercedes-Benz izdevās pilnībā izvairīties no soda naudas 35 miljonu eiro apmērā, jo tas ziņoja par saviem konkurentiem jeb, kā to formulēja Komisija, “atklāja karteli”.
BMW, GM, Honda, Hyundai/Kia, Jaguar, Land Rover/Tata, Mazda, Opel, Suzuki, Toyota, Volvo un Geely (ne šādā secībā) arī saņēma naudas sodus no 1 līdz 25 miljoniem eiro.
Arī Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijai (ACEA) tika uzlikts 500 000 eiro naudas sods par to, ka tā darbojās kā “karteļa veicinātāja, organizējot daudzas tikšanās un kontaktus starp iesaistītajiem automobiļu ražotājiem”.
Ziņa par karteļiem izskanēja tajā pašā dienā, kad Komisija oficiāli ierosināja atvieglot atbilstības termiņu jaunajiem CO2 emisiju ierobežojumiem, kas stājās spēkā šogad. ACEA un tās biedri ir aktīvi rīkojuši kampaņu, apgalvojot, ka tiem draud kopējas soda naudas vairāk nekā 13 miljardu eiro apmērā, kas rada eksistenciālus draudus Eiropas rūpniecībai.
Kritiķi apgalvoja, ka autoražotāji paši ir izraisījuši šo situāciju, jo ir riskējuši ar pieaugošo elektrisko transportlīdzekļu pārdošanu, lai samazinātu vidējās emisijas, jo to portfeļi ir vērsti uz rentabliem SUV tipa transportlīdzekļiem.
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu atbilstība tiks balstīta uz trīs gadu vidējo rādītāju, sākot no 2025. gada, tādējādi dodot autoražotājiem iespēju palielināt mazāku un lētāku elektrisko transportlīdzekļu ražošanu.
“Mūsu ļoti inovatīvā autobūves nozare dekarbonizējas, lai dotu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī lai saglabātu savu konkurētspēju pasaules tirgos,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena, kura personīgi uzņēmās vadīt politisko dialogu par nozares glābšanu.
“Ar šodienas iniciatīvu mēs piešķiram lielāku elastību šai svarīgajai nozarei un vienlaikus saglabājam mūsu klimata mērķu virzību,” teica fon der Leiena.