Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā pārskatā brīdina par pieaugošiem eirozonas valstu parāda riskiem, atsaucoties uz augsto parāda līmeni, fiskālo novirzi un vāju izaugsmi.
Savā jaunākajā 2024. gada novembra Finanšu stabilitātes pārskatā ECB brīdina, ka šie faktori kopā ar ģeopolitisko spriedzi un politisko nenoteiktību var no jauna uzliesmot bailēs par valstu parāda krīzi, kas līdzinās satricinājumam pirms desmit gadiem.
“Paaugstināts parāda līmenis un augstais budžeta deficīts kopā ar vāju ilgtermiņa izaugsmes potenciālu palielina risku, ka fiskālā novirze no jauna izraisīs tirgus bažas par valstu parādu ilgtspēju,” norādīja monetārā institūcija.
Parāds, kuram tuvojas dzēšanas termiņš, tagad tiek pārcelts uz ievērojami augstākām procentu likmēm, tādējādi palielinot valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Šī dinamika rada īpašus riskus valstīm ar lielu parādu, kur ierobežota fiskālā telpa var atstāt valdības neaizsargātas pret pēkšņiem tirgus satricinājumiem.
Ģeopolitiskā spriedze saasina problēmu. Enerģijas subsīdijas un citi fiskālie pasākumi, kuru mērķis ir mazināt globālos traucējumus, vēl vairāk sasprindzina budžetus.
“Neraugoties uz neseno parāda attiecību pret IKP samazinājumu, fiskālās problēmas joprojām pastāv vairākās eirozonas valstīs, ko pastiprina strukturālie jautājumi, piemēram, vāja potenciālā izaugsme un paaugstināta politikas nenoteiktība,” atzīmēja ECB viceprezidents Luijs de Guindoss.
Skaitļi nemelo
Parādu līmenis visā eirozonā joprojām rada nopietnas bažas, un ievērojamā nelīdzsvarotība starp dalībvalstīm norāda uz bloka nestabilitāti. Lai gan saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem eirozonas vidējā parāda attiecība pret IKP ir 88,1%, šis skaitlis slēpj krasus kontrastus.
Grieķija ir līdere ar pieaugošu parāda attiecību 163,6%, kam seko Itālija ar 137% un Francija ar 112,2%. Tikmēr fiskāli disciplinētas valstis, piemēram, Vācija un Nīderlande, lepojas ar daudz zemākiem rādītājiem, attiecīgi 61,9% un 43,2%.
Raugoties nākotnē, dažās eirozonas lielākajās ekonomikās parādu ilgtspējības perspektīvas ir arvien satraucošākas. Lai gan plašākā reģionā tiek prognozēts, ka valdības parāda līmenis saglabāsies relatīvi stabils, dažas dalībvalstis saskaras ar bīstamu augšupejošu trajektoriju.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā oktobra Fiscal Monitor prognozē, ka līdz 2029. gadam Francijas parāda attiecība pret IKP pieaugs no 112% līdz 124,1%, savukārt Itālijas rādītājs pieaugs līdz satriecošiem 142,3% no 136,9%. Paredzams, ka arī Beļģijā parāds strauji pieaugs – no 105% līdz 119%.
Šie skaitļi uzsver pieaugošo ievainojamību, kas var likt valstīm, kurām ir lieli parādi, censties pārvaldīt fiskālo spiedienu augstāku procentu likmju un vājas ekonomiskās izaugsmes apstākļos.
Kā uz to reaģēs tirgi
Tirgi līdz šim ir saglabājušies salīdzinoši mierīgi, un svārstīguma lēcieni izrādījušies īslaicīgi. Tomēr pamatā esošās ievainojamības liecina, ka miers var nebūt ilgs. Fiskālā novirze valstīs ar augstu parādu varētu atkārtoti uzliesmot tirgus bažas, izraisot obligāciju starpības palielināšanos, kas atgādina eirozonas parādu krīzi pirms desmit gadiem.
ECB atzīst, ka “paaugstināta politika un ģeopolitiskā nenoteiktība, vājie fiskālie fundamentālie rādītāji un gausa izaugsmes tendence rada bažas par valsts parāda ilgtspējību dažās eirozonas valstīs. Lai gan finanšu tirgi līdz šim ir izrādījušies noturīgi, pašapmierinātībai nav vietas. Pamatā esošās ievainojamības padara akciju un korporatīvo kredītu tirgus pakļautus turpmākai nestabilitātei,” brīdina ECB.
Korporatīvais domino efekts
Korporatīvais sektors nav imūna pret suverēnām ievainojamībām. Valsts obligāciju ienesīguma kāpums var pāriet uz privāto sektoru, palielinot finansēšanas izmaksas uzņēmumiem. Tas īpaši kaitētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kurus jau tā ietekmē augstās aizņēmumu izmaksas un vājā izaugsme.
“Augstas aizņemšanās izmaksas un vājas izaugsmes perspektīvas turpina slogot uzņēmumu bilances, eirozonas uzņēmumiem ziņojot par peļņas samazināšanos augsto procentu maksājumu dēļ,” norādīja ECB.