Eiropas akcijas ienira savā sliktākajā sesijā kopš 2020. gada marta, pastiprinoties pasaules tirgus kritumam.
Tirgus iznīcināšana, ko izraisīja Donalda Trampa tirdzniecības tarifi, pirmdien turpinājās pilnā apjomā pēc trīs dienu pēc kārtas lieliem zaudējumiem, un nekas neliecināja par kritiena apstāšanos.
Eiropas akciju tirgi piedzīvo savu sliktāko sesiju kopš COVID-19 pandēmijas uzliesmojuma 2020. gada martā, jo investori turpina bēgt no riskantiem aktīviem.
Euro STOXX 50 nokritās par 6% līdz 10:00 CEST, palielinot tās zaudējumus pēdējo trīs sesiju laikā līdz 14%. Plašāks STOXX 600 nokritās par 5,7%, pagarinot kritumu pēc tarifu paziņošanas līdz 13%. Vācijas DAX noslīdēja par 7,2%, atzīmējot savu smagāko sesiju kopš 2020. gada 12. marta, savukārt Itālijas FTSE MIB kritās par 6,5%, bet Spānijas IBEX 35 zaudēja 6%.
Izpārdošanas notika tikpat dramatiski Āzijā. Honkongas Hang Seng indekss vienas nakts laikā nokritās par 13% — tas ir sliktākais vienas dienas kritums kopš 1997. gada, savukārt Japānas Nikkei kritās par 8,6%, bet Šanhajas Composite – par 7%.
ASV akciju fjūčeri arī norādīja uz padziļinātu lejupslīdi, S&P 500 kontraktiem samazinoties par 3,8%, Dow Jones Industrial Average fjūčeriem par 3,3%, bet Nasdaq 100 fjūčeriem slīdot par 4,2%.
“ASV akciju sabrukums pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps paziņoja par saviem jaunajiem tarifiem, paliks atmiņā vēstures grāmatās, jo tas izraisīja ceturto lielāko divu dienu kritumu S&P 500 indeksā kopš tā pirmsākumiem 1957. gadā,” teikts BBVA pirmdien izplatītajā piezīmē klientiem.
Trampa tarifi izraisa investoru paniku
Izpārdošanu izraisīja Trampa pēdējie protekcionisma pasākumi, tostarp 34% tarifs Ķīnas importam papildus iepriekšējam 20% palielinājumam un papildu 20% nodeva precēm no Eiropas Savienības.
Savā sociālo mediju platformā Truth Social Tramps aizstāvēja šo soli, apgalvojot, ka tas ir līdzeklis pret “milzīgu finanšu deficītu”, un tarifu ieņēmumus raksturojot kā “skaista lietu, kas jāsaglabā”.
Eiropas politikas veidotāji reaģēja ātri, un notika diskusijas par koordinētu atriebību.
“Mums ir nepieciešamie instrumenti, lai reaģētu,” paziņoja Spānijas ekonomikas ministrs Karloss Kuerpo, atspoguļojot pieaugošo vienprātību par atriebību.
Pastiprinot tirgus spriedzi, Federālo rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels piektdien brīdināja, ka tarifu radītās ekonomiskās sekas varētu būt “ievērojami lielākas, nekā gaidīts”, kas varētu palielināt inflāciju, vienlaikus palēninot izaugsmi. Viņš piebilda, ka Fed nesteidzas samazināt likmes, vēl vairāk graujot investoru uzticību.
Vissmagāk skartas finanšu un rūpniecības nozares
Eiropas bankas pārņēma lielāko pārdošanas apjomu, Banco Sabadell zaudējot par 10%, Raiffeisen Bank International zaudējot 9,2%, bet ING Groep – par 8,6%. Citi krasi kritumi bija Banco BPM (-7.7%), Commerzbank (-7.6%), CaixaBank (-7.1%), BPER Banca (-6.7%) un Intesa Sanpaolo (-6.3%).
Lielus zaudējumus cieta arī rūpniecības nozare. Vācijas Rheinmetall AG kritās par 15,3%, Safran – par 10%, bet MTU Aero Engines AG un Thyssenkrupp – katrs par 9,5%. HeidelbergCement, Leonardo SpA, Airbus un Siemens Energy samazinājās par 8% līdz 9,2%.
Arī luksusa un patēriņa preču uzņēmumi, kas bieži ir jutīgi pret globālās tirdzniecības traucējumiem, samazinājās. Kerings kritās par 9,9%, Richemont par 8,2%, bet Burberry par 7,8%. Salvatore Ferragamo, Hermès, Moncler, Adidas, Puma un LVMH piedzīvoja zaudējumus no 6% līdz 12%.
Droša patvēruma pieprasījums pieaug
Akcijām krītot, tradicionālie drošā patvēruma aktīvi piesaistīja ieplūdes. Šveices franka kurss attiecībā pret ASV dolāru pieauga par 1%, turklāt nostiprinājās arī Japānas jena. “Izvairīšanās no riska dominē valūtu tirgū,” sacīja Luca Cigognini, Intesa Sanpaolo tirgus analītiķis. Eiro vērtība pieauga par 0,5%, lai tirgotos par USD 1,10, savukārt Lielbritānijas mārciņai bija grūti noturēties.
Preču tirgi netika saudzēti. Zelts kritās par 0,5% līdz 2754 eiro par unci, iespējams, pateicoties peļņas gūšanai pēc nesenā pieauguma. Tikmēr naftas cenas pagarināja savu kritumu, pasaules jēlnaftas etaloniem pirmdien samazinoties par 3,6%, palielinot trīs dienu zaudējumus līdz 17%, kas ir sliktākais šāds posms kopš 2020. gada marta.