Eiropas akcijas piedzīvo vissmagāko nedēļas kritumu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko izraisīja bažas par ASV tarifiem. Banku akciju vērtība strauji samazinās, bet obligāciju vērtība pieaug, jo investori pārgāja uz drošiem aktīviem.
Eiropas akcijas piektdien turpināja kristies, noslēdzot sliktāko nedēļu kopš 2022. gada februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā, pieaugot investoru bažām par ASV izsludināto plašo tarifu ietekmi uz ekonomiku.
Līdz plkst. 11.00 pēc Centrāleiropas laika Euro STOXX 50 vērtība samazinājās par 2,2 %, nedēļas zaudējumiem sasniedzot 5,9 %. Arī plašākais Euro STOXX 600 indekss samazinājās par 2,1 %, palielinot nedēļas kritumu līdz 5,4 %. Lielākie valstu indeksi sekoja šim piemēram, Vācijas DAX zaudēja 1,8 %, Francijas CAC 40 zaudēja 1,7 %, un strauji zaudējumi tika reģistrēti Dienvideiropā: Spānijas IBEX 35 kritās par 4,1 %, bet Itālijas FTSE MIB – par 3,9 %.
Finanšu akciju lejupslīde bija vadošā. Euro STOXX banku indekss piektdien vien kritās par 6,4 %, tādējādi nedēļas zaudējumi sasniedza 10 %. Spānijas Banco Sabadell nogrima par 9,4 %, Societe Generale un Deutsche Bank kritās par vairāk nekā 8 %, bet UniCredit, Banco BPM un Intesa Sanpaolo kritums bija no 6,7 % līdz 7,7 %.
Spriedze trešdien saasinājās, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par atbildes tarifu piemērošanu visām valstīm, tostarp 20% nodevu precēm no Eiropas Savienības.
“Svārstīgums ir strauji pieaudzis un, šķiet, saglabāsies paaugstināts, neraugoties uz to, ka prezidents Tramps signalizē par gatavību risināt sarunas,” piektdien piezīmē norādīja BBVA analītiķis Alehandro Kuadrado.
“Iespējams, ka mēs saskaramies ar paradigmas maiņu uzskatā, ka ASV ekonomika ir unikāli noturīga un izolēta no globālajiem nelabvēlīgajiem vējiem.”
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Eiropas uzņēmumus samazināt izdevumus ASV un izteicās par iespēju izmantot ES pretspiedu instrumentu, kas pilnvaro Eiropas Komisiju reaģēt uz trešo valstu ekonomiskajiem draudiem.
Enerģētikas un patēriņa preču akciju cenas atšķiras
Izpārdošana attiecās arī uz enerģētikas nozari, un Spānijas naftas lielākais uzņēmums Repsol, Austrijas OMV, Nīderlandes Shell un Itālijas Eni samazinājās par 2,8 % līdz 3,6 %.
Brent jēlnaftas cena piektdien samazinājās par 3 % līdz 67 ASV dolāriem par barelu pēc 6,6 % krituma iepriekšējā dienā, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada augusta.
Ietekmi cieta arī patēriņa preču akcijas. Adidas akciju vērtība samazinājās par 2,8 % pēc ceturtdien piedzīvotā 11,8 % krituma. Arī luksusa preču nezultāti bija vājāki: LVMH (-0,8 %), Richemont (-2,9 %) un Moncler (-0,9 %).
Tikmēr aizsardzības patēriņa preces piesaistīja drošas naudas plūsmas. L’Oréal, Beiersdorf un Danone pieauga par 2 % līdz 3 %, bet Heineken ieguva 1,2 %.
“Mēs joprojām saglabājam pārāk augstu aizsardzības preču īpatsvaru un zemāku finanšu uzņēmumu īpatsvaru,” sacīja Bank of America Eiropas akciju analītiķis Sebastians Rēdlers.
Viņš piebilda, ka bankas, kas līdz šim gada laikā uzrādījušas labākus rezultātus, pateicoties cerībām uz Vācijas fiskālo atbalstu un nozarei raksturīgo impulsu, joprojām ir neaizsargātas pasliktinoties makroekonomiskajai videi.
Obligāciju ienesīgums samazinās, eiro atpaliek
Eiropas obligāciju tirgi pieauga, investoriem meklējot patvērumu valsts parāda vērtspapīros. Vācijas obligāciju ienesīgums samazinājās par 10 bāzes punktiem līdz 2,53%, kas nozīmē cenu pieaugumu par 1%. Spānijas, Itālijas un Francijas obligāciju ienesīguma likmes samazinājās par aptuveni 7 bāzes punktiem.
Naudas tirgi tagad pilnībā paredz trīs ECB procentu likmju samazinājumus līdz gada beigām, un saskaņā ar vienas nakts indeksētajiem mijmaiņas darījumiem 70% iespēja, ka pirmais samazinājums notiks 17. aprīlī, ir lielāka.
Eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru noslīdēja par 0.6% zem 1.10, ceturtdien sasniedzot septiņu mēnešu maksimumu.