ASV muitas aģenti sestdien sāka iekasēt prezidenta Donalda Trampa vienpusējo 10% tarifu visam importam no daudzām valstīm, un nākamnedēļ jāsāk iekasēt augstākas nodevas precēm no 57 lielākajiem tirdzniecības partneriem.
Sākotnējais 10% “bāzes” tarifs, ko maksāja ASV importētāji, stājās spēkā ASV jūras ostās, lidostās un muitas noliktavās plkst. 12:01 ET (0401 GMT), tādējādi Tramps pilnībā noraidīja pēc Otrā pasaules kara ieviesto savstarpēji saskaņoto tarifu likmju sistēmu.
“Šī ir vienīgā lielākā tirdzniecības akcija mūsu mūžā,” sacīja Kellija Anna Šova, Hogana Lovelsa tirdzniecības juriste un bijusī Baltā nama tirdzniecības padomniece Trampa pirmajā pilnvaru termiņā.
Šova ceturtdien Brookings Institution pasākumā sacīja, ka viņa sagaida, ka tarifi laika gaitā mainīsies, valstīm cenšoties vienoties par zemākām likmēm. “Šīs ir diezgan seismiskas un nozīmīgas izmaiņas veidā, kādā mēs esam tirdzniecībā ar visām valstīm uz zemes,” viņa piebilda.
Trampa trešdienas paziņojums par tarifiem satricināja pasaules akciju tirgus, iznīcinot S&P 500 indeksa vērtību 5 triljonu dolāru vērtībā, līdz piektdienas slēgšanai bija piedzīvots rekordliels kritums divu dienu laikā. Lejupslīdes baiļu dēļ naftas un izejvielu cenas kritās, savukārt investori bēga uz valsts obligāciju drošību.
Starp valstīm, kuras pirmās skāra 10% tarifu, bija Austrālija, Lielbritānija, Brazīlija, Kolumbija, Argentīna un Saūda Arābija, neskatoties uz to, ka tām pagājušajā gadā bija preču tirdzniecības deficīts ar ASV. Baltā nama amatpersonas ir teikušas, ka daudzām valstīm būtu lielāks deficīts ar ASV, ja to politika būtu godīgāka.
Trampa augstākajām “savstarpējām” tarifu likmēm 11% līdz 50% apmērā jāstājas spēkā trešdien plkst. 12:01 pēc ET. Eiropas Savienības importam tiks piemērots 20% tarifs, savukārt Ķīnas precēm tiks piemērots 34% tarifs, tādējādi Trampa kopējās jaunās nodevas Ķīnai palielinās līdz 54%.
Pekina sestdien paziņoja: “Tirgus ir runājis”, noraidot Trampa tarifus. Ķīna piemēroja virkni pretpasākumu, tostarp papildu nodevas 34% apmērā visām ASV precēm un dažu retzemju minerālu eksporta ierobežojumus.
“Ķīna ir skārusi daudz spēcīgāk nekā ASV, pat ne tuvu,” sociālajos tīklos sestdien sacīja Tramps. “Šī ir ekonomiskā revolūcija, un mēs uzcarēsim. Tas nebūs viegli, bet gala rezultāts būs vēsturisks.”
Neilgi pēc komentāra publicēšanas Tramps tika pamanīts ierodoties savā Trampa Nacionālajā golfa klubā Jupiterā, Floridā, lasot New York Post rakstu, kurā bija aprakstīta Ķīnas atriebība pret ASV tarifiem un akciju tirgus kritums.
“Tirdzniecības konflikts nav neviena interesēs. Mums ir jābūt vienotiem un apņēmīgiem, lai aizsargātu savus pilsoņus un mūsu uzņēmumus,” paziņojumā X sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Daži pasaules līderi cerēja panākt vienošanos ar Trampu un novērst ekonomiskas sekas, bet citi izsvēra pretpasākumus.
Paredzams, ka premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdien apmeklēs Balto namu, sacīja avoti, lai apspriestu jauno 17% tarifu Izraēlai. Mediji ziņoja, ka Japānas premjerministrs Šigeru Išiba, kuram draud 24% nodeva, vēlējās telefonsarunu ar Trampu.
Vjetnama, kas guva labumu no ASV piegādes ķēžu novirzīšanas no Ķīnas pēc Trampa pirmā termiņa tirdzniecības konflikta ar Pekinu, piektdien piekrita apspriest vienošanos ar ASV pēc tam, kad Tramps paziņoja par 46% tarifu Vjetnamas importam.
Taivānas Nacionālās drošības padomes vadītājs bija Vašingtonā uz sarunām, kurās bija paredzēts iekļaut tarifus, sacīja avots. Taivānas prezidents Lai Čingte sestdien sapulcējās ar tehnoloģiju vadītājiem, lai apspriestu, kā reaģēt uz 32% nodevu, kas uzlikta tās produktiem.
Itālijas ekonomikas ministrs Džankarlo Džordžeti sestdien brīdināja pret atriebības tarifu noteikšanu ASV, biznesa forumā netālu no Milānas sakot, ka šāda rīcība var nodarīt kaitējumu.
Kanāda un Meksika tika atbrīvotas no Trampa jaunākajām nodevām, taču tām joprojām jāsaskaras ar 25% tarifu, kas nesen tika noteikts precēm, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem saskaņā ar Ziemeļamerikas tirdzniecības līgumu.