G20 līderi pirmdien un otrdien tiekas Brazīlijā, lai vienotos par globālu nodokli 3300 pasaules bagātākajiem cilvēkiem, kas varētu palielināties līdz pat 250 miljardiem ASV dolāru.
Brazīlijas plāns par jaunu nodokli pasaules bagātākajiem miljardieriem saskaras ar zināmu iebildumu pēdējā brīdī G20 līderu sanāksmē Riodežaneiro.
Pirms sanāksmes žurnālistiem sniegtajās piezīmēs Brazīlijas vides ministre Marina Silva sacīja, ka ir “daži iebildumi pret jautājumiem, kas saistīti ar klimata programmu, finanšu programmu un jo īpaši ar nodokli īpaši bagātajiem”.
Jūlija sanāksmē, kas notika arī Riodežaneiro, visi 20 finanšu ministri atzina, ka bagātības un ienākumu nevienlīdzība grauj ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju. Viņi pirmo reizi vienojās “sadarboties, lai nodrošinātu, ka īpaši augstas neto vērtības indivīdi tiek efektīvi aplikti ar nodokļiem”, taču šī apņemšanās vēl ir jānostiprina un jāīsteno darbībā.
Silva nenosauca, kuras valstis tagad rada šaubas, taču ir ziņas, ka Argentīnas prezidents Havjers Milei šajā jautājumā ieņem arvien stingrāku nostāju.
Saskaroties ar šādu scenāriju, Brazīlija varētu koriģēt 20 valstu kopīgo formulējumu vai parakstīt to 19 valstu vārdā ar rindkopu, kurā izskaidrota pretrunīgās valsts nostāja, sarunām tuvu stāvoši avoti pastāstīja Euronews.
Argentīna jau ir atteikusies parakstīt ministru deklarāciju par sieviešu iespēju palielināšanu G20 sanāksmē un izstājās COP29 klimata samita trešajā dienā Baku, Azerbaidžānā.
Tādas valstis kā Spānija, kas līdzās Francijai un Dienvidāfrikai ir bijuši galvenie Brazīlijas priekšlikuma atbalstītāji sabiedrībā, izdara spiedienu uz citiem līderiem, lai tie izrādītu drosmi šajā jautājumā.
“Šis ir brīdis, kad jums ir jābūt drosmīgam un kur jums vienkārši jādara lietas, par kurām esat pārliecināti, ka tās ir pareizas,” pirmdien vizītes laikā Londonā saviem kolēģiem rādīja Spānijas finanšu ministrs Karloss Kuerpo.
“Šeit ir bagātības pārdales elements, ko, ja mēs uzmanīgi klausāmies daudzu pēdējo gadu laikā notikušo vēlēšanu rezultātos, ir pieprasījuši mūsu iedzīvotāji. Tāpēc mums ir kaut kā jāreaģē,” viņš piebilda.
Kuerpo jau iepriekš uzsvēris, ka pirmais solis būtu izveidot to personu ienākumu un īpašumu datubāzi, kuras starptautiski tiek uzskatītas par īpaši bagātām.
Plāni aplikt ar nodokli 3000 pasaules bagātākos miljardierus ir balstīti uz priekšlikumu, ko pagājušajā gadā izteica franču ekonomists Gabriels Zukmans, kurš apgalvo, ka nepilnības novēršana, iekasējot 2% īpašuma nodevu, varētu ļaut iegūt pat 250 miljardus dolāru (230 miljardus eiro).
Oxfam lēš, ka lielākais 1% G20 valstīs tagad veido 31% no kopējās bagātības, salīdzinot ar aptuveni ceturtdaļu (26%) pirms divām desmitgadēm.
“Rio samita vadītāji var izbeigt gadu desmitiem ilgušo uzbrukumu nodokļu jomā, ko ir veikuši īpaši bagātie. Tikai tad mēs varam sākt dziedēt nevienlīdzības plaisas, kas plosa mūsu sabiedrības,” pirms sanāksmes sacīja Oxfam Brazil izpilddirektore Viviana Santjago.