Senkrievu medicīnā, kad vēl nebija izgudroti mūsdienu ārstnieciskie līdzekļi, zirnekļtīkli ieņēma pienācīgu vietu zāļu arsenālā. Lieta tāda, ka pēc savām īpašībām zirnekļtīkls ir tuvāks limfai – cilvēka imūnsistēmas galvenajam elementam. Pietiek uzlikt zirnekļtīklu uz ievainojuma, noteiktu laiku paturēt – un dzīšanas process sāksies tieši jūsu acu priekšā: krīt temperatūra, samazināt ievainotās ķermeņa vietas pietūkums, zūd sāpes, un pēc tam sāk dzīt arī pati rēta.
Paņemiet ar roku nedaudz zirnekļtīklu un “uzvijiet” no tās ligzdiņu, kas pēc izmēra ir nedaudz lielāka par jūsu rētu. Turklāt centeties, lai zirnekļtīkls pēc iespējas paliktu vesels. Nevajag pilnībā attīrīt zirnekļtīklu no zāles gabaliem, atkritumiem, lai neizjauktu zirnekļtīklu struktūru.
Ja kaut kas ir obligāti jāizdara, tad tas ir – jānovāc kukaiņu atliekas. Tās zirnekļtīklā nedrīkst atrasties.
Īpašu uzmanību pievērsiet tam, ka “zirnekļtīkla ligzdiņa” ir jāvij pa pulksteņrādītāja virzienu, jo tādā veidā pastiprinās tā ārstnieciskā enerģētika.
Vēl viena nianse: savācot zirnekļtīklu, nepieciešams domās palūgt piedošanu zirneklim par to, ka jūs sagraujat viņa māju, paskaidrot, kāpēc to darāt; palūgt viņam palīdzību, ar prieku to pieņem un neaizmirst pateikties, kad jūsu ievainojums sadzīs.
Ja maizi aptin ar zirnekļtīklu – tas tas ir labs rētu dziedējošs līdzeklis.
Tibetas agrīnajā medicīnā zirnekļtīkls neieņem nekādu pēdējo vietu, darbojas kā antiseptiķis un asins atjaunotājs. Senkevičs bieži piemin mīkstumu, bet efektīvāks ir maisījums ar irbenes sarkano mizu, vai arī bergēnijas lapām.