Kad zupai vai karstajiem ēdieniem pievienot tomātus?
Steigā bieži vien gribas ielikt katlā vai sautēšanas traukā visas sastāvdaļas vienlaicīgi, lai viss gatavotos jau bez mūsu līdzdalības. Dažās situācijās tas laikam ir iespējams, bet ne tad, kad ēdienā paredzēti tomāti. Lai izvairītos no kļūdām, atcerieties zelta likumu: skābums (un tomāti ir tas produkts, kuros tas ir daudz) paātrina gaļas pagatavošanu, bet neļauj to darīt dārzeņiem. Tas ir, ja jūs gatavojat, piemēram, zupu, tad tomātus vai tomātu pastu vajag likt pēc tam, kad kartupeļi, burkāni, kāposti un citi dārzeņi jau būs izvārījušies. Ja jūs sautējat gaļu, tad tomātus var likt jau uzreiz, tad gaļa kļūs vēl mīkstāka.
Mazgāt makaronus?
Vienīgā atbilde: nē, tā ir kļūda. Lieta tāda, ka šis ieradums nāk vēl no padomju laikiem, kad pārdošanā bija tikai makaroni no parastajiem kviešu miltiem. Tādi makaroni salipa, ja tos uzreiz nenoskaloja. Tagad mēs pārsvarā ēdam makaronus, kas taisīti no cietiem kviešu veidiem, tie nelīp, ja tiek vārīti lielā ūdens daudzumā un bez vāka. Ja tomēr tie sāk salipt, tad pievienojiet nedaudz sviesta vai augu eļļas. Starp citu, novārījumu, kurā tika vārīti makaroni, itāļu saimnieces vienmēr izmanto mērces pagatavošanai pie makaroniem, tā kā visu uzreiz nelejiet ārā!
Kartupeļus vārīt katlā ar vāku vai bez?
Ūdens vārās un iet pa malu malām. Zināma problēma tiem, kas dara vairākas lietas vienlaikus. Gribas noņemt vāku, lai izvairītos no šādām problēmām. Bet, ja jūs vārat kartupeļus un vēl citus dārzeņus, tad tā ir kļūda. Lieta tāda, ka, aizverot vāku, mēs neļaujam vitamīniem aizlidot tiešā nozīmē, saglabājam aromātu, garšu, vērtīgās produktu vielas, kā arī padarām pagatavošanas procesu vēl ātrāku.
Vai kēksu ēst uzreiz pēc izņemšanas no cepeškrāsns?
Iedomājieties, mamma cep kēksu, smarža izplatās pa visu māju, mājinieki pakāpeniski drūzmējas virtuvē, gaidot kārumu, un lūk, ilgi gaidītais deserts ir gatavs, bet mamma saka: “Un tagad mēs kādu stundiņu pagaidīsim!”. Cietsirdīgi, jūs teiksiet, bet nē, mammai ir pilnīga taisnība. Runa nav par to, ka var apdedzināties, kaut arī, protams, tas arī nav mazsvarīgi, bet lieta tāda, ka karsts kēkss griežot zaudē formu un arī, ļoti karsta produkta garšu nav iespējams pilnībā izjust. Kēksus ēd vai nu siltus, vai aukstus. Daži ir īpaši labi tikai otrajā dienā. Bet, tā saucamos Ziemassvētku kēksus ar alkoholu un žāvētajiem augļiem nogatavina veselu mēnesi!
Izliet no pudeles neizdzerto vīnu?
Jā, vīns izvēdinās, zaudē aromātu, un diez vai kāds to nākamajā dienā vēl gribēs dzert, bet tik un tā, to izliet nozīmē pieļaut milzīgu kļūdu. Ja jums ir palicis sarkanais vīns, izmantojiet to liellopu gaļas pagatavošanai burgundiešu gaumā vai arī mērcei pie makaroniem. Ja ir palicis baltais vīns, tad pagatavojiet ar to čahohbili. Ja jums ir palicis sidrs, pagatavojiet cūkgaļu normandiešu gaumē. Mūsdienu ekonomiskajā situācijā tas ir ļoti pareizi turklāt kad vēl jūs atvērsiet veselu vīna pudeli tikai, lai pagatavotu gaļu?
Kāpēc tītara fileja ir sausa?
Tītars ir noderīga, ar olbaltumvielām bagāta, ne trekna, bet gan sausa gaļa. Viss ir pareizi, izņemot pēdējo apgalvojumu. Izplatītais mīts par tītara sausumu ir pamatots ar sistemātisku kļūdu – pagatavošanas laiku. Krūtiņa gatavojas ļoti ātri – aptuveni 7 minūtes uz pannas un 15 minūtes cepeškrāsnī. Teiksim tā, no uguns šo gaļu vajag noņemt tad, kad jums liekas, ka tā vēl līdz galam nav gatava.
Kā pagatavot brokoļus?
Vēl viens pazīstams veselīgs produkts, kurš reti kuram patīk. Un atkal jau vainīga ir izplatītā pagatavošanas kļūda: pārāk ilga vārīšana un, kā likums, nepatīkma garša un izskats. Zaļie dārzeņi tādi kā brokoļi, sparģeļi un zirņi, jāgatavo lielā daudzumā sālīta ūdens. Ne kādā gadījumā tos nedrīkst pārvārīt. Bet pats galvenais, ka pēc tam, kad tie ir pagatavoti, jāieliek caurdurī un jāaplej ar aukstu ūdeni, lai pabeigtu vārīšanas procesu. Šo metodi sauc par blanšēšanu. Pateicoties tai, dārzeņi paliks garšīgi, skaisti un veselīgi.
Aknas – zāles vai kārums?
Ļoti bieži aknas rekomendē ēst cilvēkiem ar samazinātu hemoglobīna līmeni, vai arī tie lieto aknas kā zāles, bez jebkādas baudas. Bet, ja izvairīsimies no noteiktām kļūdām, tad tā var sniegt samērā nozīmīgu gastronomisko baudu. Pirmkārt, ir jāizvēlas govs aknas, jo tās pēc garšas ir maigākas un tām ir vienmērīga konsistence. Otrkārt, ir jānogriež dzeltenās dzīpslas, savādāk ēdiens būs rūgts. Un, treškārt, kā jau parasti – nedrīkst pārgatavināt! Ja aknu sagriež 1 cm biezos gabaliņos, tad tās gatavosies aptuveni 2 minūtes no katras puses.
Pildījums picai – cik daudz?
Tātad jūs esat iemaisījuši vai nopirkuši picas mīklu, esat to izrullējuši, un varbūt pat pāris reizes pamētājuši, kā to dara labās picērijās. Un tagad aizdomājāties par pildījumu. Nerunāsim šeit par to, kādam tam jābūt, bet gan runāsim par daudzumu. Izplatīta kļūda ir pārāk daudz mērces, desa, siers un daudzas citas sastāvdaļas, kas picu pārvērš par atvērto pīrāgu. Mērens pildījuma daudzums nepieciešams tam, lai mīkla paliktu kraukšķīga, nejuktu ārā un lai gabaliņu varētu paņemt rokās un apēst, kā tas patiesībā arī ir paredzēts.
Zivs jūk ārā un piedeg?
Jā, diemžēl, tas notiek ļoti bieži. Tas notiek tāpēc, ka mēs parasti aizmirstam par sāli. Cepšanai sagatavotos zivs gabalus apbērt ar sāli vajag 15 minūtes pirms gatavošanas, un vēl nevajag aizmirst piebērt sāli eļļai, kurā zivs tiks cepta. Šādā gadījumā jūs iegūsiet neizjukušu un skaistu ēdienu.
“Vinegreta” mērce – kā pareizi?
Visizplatītākā mērce salātiem, viegla un vienkārša pirmajos mirkļos, bet nodevīga. Pirmā iespējamā kļūda – sāls un cukura trūkums. Tie obligāti ir nepieciešami, turklāt tie ir jāpieber vispirms, un jāaplej ar nepieciešamo daudzumu etiķa, lai tie pilnībā izšķīstu. Otrā kļūda – neviendabīgums. Etiķis un eļļa nepārvērtīsies par emulsiju, ja pieliesiet visu eļļu uzreiz. To vajag pievienot pakāpeniski, intensīvi darbojoties ar maisīšanas slotiņu.
Vārītas olas bez plaisām – kā?
Visbiežāk čaumalu nesaplīšanai nav nekādas nozīmes, jo olas tiek pievienotas salātiem vai arī uzreiz pēc izvārīšanas vienkārši tiks apēstas. Tomēr reizi gadā, Lieldienās, olas kļūst par vienu no galvenajiem ēdieniem uz galda. Tad to izskatam ir jābūt nevainojamam. Kļūdas, kas noved pie plaisām, rodas no sāls trūkuma un pārāk augstas ūdens temperatūras. Un tā, lai čaumala paliktu vesela, un olbaltums neiztecētu, vajag olas ielikt pietiekoši plašā katliņā, apliet tās ar aukstu ūdeni, piebērt daudz sāls un neļaut ūdenim pārāk stipri vārīties.
Kāpēc nepaceļas rauga mīkla?
Rauga mīkla ir viena no kaprīzākajām, un iemeslu var būt ļoti daudz. Bet divas visizplatītākās kļūdas ir – vecs raugs un krāna ūdens. Kad izvēlaties raugu, priekšroku dodiet tiem, kuri ir ražoti pavisam nesen un, protams, nekad neizmantojiet iesāktas paciņas. Krāna ūdenī, pat tādā, kas ir izlaists caur filtru, ir hlors, kas traucē raugam rūgt, tāpēc pankūkās, piemēram, labāk izmantot netreknu pienu istabas temperatūrā.
Uzglabāšanas veids – ledusskapī vai nē?
Pareiza glabāšana arī ir daļa no kulinārijas mākslas. Pārsteidzoši, bet garšvielu, medus un maizes uzglabāšanas gadījumā mēs bieži vien pieļaujam kļūdu, neieliekot tos ledusskapī. Bet tieši tumšā un aukstā vietā tie vislabāk saglabā savas īpašības. Bet banāni un tomāti tieši otrādi – ledusskapī zaudē savu izskatu un aromātu.
Avots: menscom.ru