ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka no 1. augusta ieviesīs 35% tarifu Kanādas precēm, pat ja abas valstis bija tikai dažu dienu attālumā no pašu noteiktā termiņa jauna tirdzniecības līguma noslēgšanai.
Paziņojums tika publicēts vēstules veidā Trampa sociālo mediju platformā Truth Social, kā arī papildu draudi par vispārējiem tarifiem 15% vai 20% apmērā lielākajai daļai tirdzniecības partneru.
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs sacīja, ka viņa valdība turpinās aizsargāt savas valsts darbiniekus un uzņēmumus, tuvojoties jaunajam termiņam.
Tramps šonedēļ ir nosūtījis vairāk nekā 20 šādas vēstules citiem ASV partneriem. Tāpat kā Kanādas vēstulē, Tramps ir solījis ieviest šos tarifus līdz 1. augustam.
Dažām Kanādas precēm jau ir noteikts vispārējs 25% tarifs, un valsti smagi skāruši arī Trampa globālie tērauda, alumīnija un automašīnu tarifi, lai gan pašlaik ir spēkā atbrīvojums precēm, kas atbilst Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgumam.
ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka pagaidām uz šiem jaunākajiem tarifu draudiem joprojām attieksies Kanādas, Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas nolīguma (CUSMA) atbrīvojums.
Tramps ir arī noteicis vispārēju 50% tarifu alumīnija un tērauda importam un 25% tarifu visām automašīnām un kravas automašīnām, kas nav ražotas ASV. Viņš nesen paziņoja arī par 50% tarifu vara importam, kas stāsies spēkā nākamajā mēnesī.
Kanāda pārdod aptuveni trīs ceturtdaļas savu preču ASV un ir automašīnu ražošanas centrs un nozīmīgs metālu piegādātājs, padarot ASV tarifus īpaši kaitīgus šīm nozarēm.
Trampa vēstulē teikts, ka 35% tarifi ir atsevišķi no šīm nozarēm specifiskajām nodevām.
“Kā jūs zināt, tarifu nebūs, ja Kanāda vai uzņēmumi jūsu valstī nolems ražot produktus Amerikas Savienotajās Valstīs,” paziņoja Tramps.
Viņš arī saistīja tarifus ar to, ko viņš nosauca par “Kanādas nespēju” apturēt fentanila plūsmu uz ASV, kā arī ar Kanādas esošajām nodevām ASV piena lopkopjiem un tirdzniecības deficītu starp abām valstīm.
“Ja Kanāda sadarbosies ar mani, lai apturētu fentanila plūsmu, mēs, iespējams, apsvērsim šīs vēstules pielāgošanu. Šie tarifi var tikt mainīti, uz augšu vai uz leju, atkarībā no mūsu attiecībām ar jūsu valsti,” sacīja Tramps.
Tramps iepriekš ir apsūdzējis Kanādu – tāpat kā Meksiku – par to, ka tā atļauj ASV ieceļot “milzīgam skaitam cilvēku un fentanilam ieceļot”.
Savā atbildē vietnē X Kārnijs sacīja, ka Kanāda ir panākusi būtisku progresu, lai “apturētu fentanila postu” Ziemeļamerikā, un ka viņa valdība ir apņēmusies turpināt sadarboties ar ASV, lai aizsargātu kopienas abās valstīs.
Saskaņā ar ASV Muitas un robežapsardzes datiem, tikai aptuveni 0,2% no visiem fentanila konfiskācijas gadījumiem, kas ieved ASV, tiek veikti uz Kanādas robežas. Gandrīz viss pārējais tiek konfiscēts uz ASV robežas ar Meksiku.
Šogad Kanāda arī paziņoja par lielāku finansējumu robežapsardzībai un, reaģējot uz Trampa sūdzībām, ir iecēlusi fentanila “caru”.
Kanāda pēdējos mēnešos ir iesaistījusies intensīvās sarunās ar ASV, lai panāktu jaunu tirdzniecības un drošības vienošanos. G7 samitā jūnijā Kārnijs un Tramps paziņoja, ka ir apņēmušies panākt jaunu vienošanos 30 dienu laikā, nosakot termiņu līdz 21. jūlijam.
Vēstulē Tramps draudēja palielināt Kanādai noteiktās nodevas, ja tā atbildēs uz saviem lēmumiem. Kanāda jau ir noteikusi ASV pretnodokļus un ir apsolījusi vēl vairāk, ja līdz noteiktajam termiņam neizdosies panākt vienošanos.
Jūnija beigās Kārnijs atcēla nodokli lieliem ASV tehnoloģiju uzņēmumiem pēc tam, kad Tramps to nosauca par “klaju uzbrukumu” un draudēja atcelt tirdzniecības sarunas.
Kārnijs sacīja, ka nodoklis tika atcelts kā “daļa no plašākām sarunām” par tirdzniecību starp abām valstīm.
Piektdien Kanādas rūpniecības ministre Melānija Džolija noraidīja mediju jautājumus par to, vai Otavas pilsēta dara pietiekami daudz, lai aizstāvētu kanādiešus, sakot: “Mēs negrasāmies risināt publiskas sarunas.”