Spānijas valdības lēmums uzlikt veto Ungārijas piedāvājumam pārņemt vietējo ātrgaitas vilcienu ražotāju Talgo ir saņēmis netiešu Eiropas Komisijas apstiprinājumu.
“Šādu lēmumu pieņemšana ir dalībvalstu prerogatīva,” ceturtdienas pēcpusdienā sacīja Komisijas preses pārstāvis, jautāts par neveiksmīgo darījumu.
“Saskaņā ar ES līgumiem dalībvalstis var ierobežot vienotā tirgus brīvības, piemēram, brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, pamatojoties uz sabiedrības drošības apsvērumiem,” piebilda preses pārstāvis. “Šiem pasākumiem jābūt pamatotiem un samērīgiem ar izvirzīto mērķi.”
Komisija norādīja, ka jebkurš strīds starp pusēm galu galā tiks izšķirts Luksemburgā, Eiropas Kopienu Tiesā, nevis izpildvarā Briselē.
Šie komentāri izskanēja dažas dienas pēc tam, kad Madride paziņoja, ka tā bloķēs Ungārijas konsorcija Ganz MagVag Europe veikto Talgo 100 % iegādi. Neveiksmīgā darījuma vērtība bija 619 miljoni eiro.
Spānijas valdība otrdien paziņoja, ka piedāvājums būtu radījis “nepārvaramus riskus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai”, nesniedzot sīkāku informāciju. Paziņojumā presei Talgo tika raksturots kā “stratēģisks uzņēmums Spānijas ekonomiskajai drošībai, teritoriālajai kohēzijai un rūpniecības attīstībai svarīgā nozarē”.
Vēlāk vadošais laikraksts El País ziņoja, ka Spānijas izlūkdienesti ir sagatavojuši ziņojumu, kurā pausta trauksme par konsorcija saiknēm ar Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdību un Krievijas lielāko vilcienu un dzelzceļa iekārtu ražotāju Transmashholding.
Ziņojumā norādīts, ka 45 % konsorcija pieder valstij piederošajam ieguldījumu fondam Corvinus International Investment, bet atlikušie 55 % pieder uzņēmumam Magyar Vagon, kas uztur “neformālus sakarus” ar Transmashholding.
Tiek apgalvots, ka konsorcija augstākā līmeņa vadītājam Andrašam Tamboram ir ciešas attiecības ar Orbānu, kas nav nekas neparasts Ungārijā, kur stingrā labējā valdība ir ievērojami paplašinājusi savu ietekmi uz privāto sektoru.
Uzmanības centrā ir nonākusi arī iespēja, ka Krievija varētu iegūt Talgo patentēto tehnoloģiju, kas ļauj lokomotīvēm mainīt sliežu platumu.
Reaģējot uz veto, Ganz MagVag paziņoja, ka uzsāks tiesvedību un iesniegs šo jautājumu izskatīšanai Briselē, tādējādi divpusējo strīdu aktualizējot Eiropas mērogā.
Taču Eiropas Komisija paziņoja, ka neviena no pusēm nav sazinājusies ar to ne pirms, ne pēc veto paziņošanas.
“Komisijai nav iepriekš jāapstiprina Spānijas lēmums uzlikt veto šai iegādei,” sacīja preses pārstāvis.
Tomēr Madrides rīcība ir ārkārtēja: uzņēmējdarbības darījumi starp ES dalībvalstīm ir ikdienišķa parādība, un, pateicoties valdību savstarpējai uzticībai, tie reti kad izraisa strīdus.
Pēdējos gados bloks ir apbruņojies ar jauniem juridiskiem instrumentiem, lai pastiprinātu kontroli pār ārvalstu ieguldījumiem, taču tas attiecas tikai uz uzņēmumiem ārpus ES, jo īpaši no Ķīnas, kuri ir pārņēmuši vietējos uzņēmumus kritiskās jomās.
Veto rada bažas par uzticības mazināšanos vienotajam tirgum, ko izraisījusi Ungārijas neatlaidīgā vēlme attīstīt saiknes ar Krieviju, atklāti ignorējot Rietumu sankcijas.
Šīs ziņas sakrīt ar pieaugošo strīdu par Budapeštas lēmumu atvieglot vīzu prasības Krievijas un Baltkrievijas viesstrādniekiem.