Slovākijas patērētājiem nāksies maksāt vairāk par tabakas izstrādājumiem un saldinātiem dzērieniem pēc tam, kad parlaments apstiprināja jaunus likumus, kas paredz palielināt nodokli šiem produktiem. Jaunais likums stāsies spēkā nākamā gada janvārī.
Paredzams, ka saldināto bezalkoholisko dzērienu aplikšana ar nodokli 2025. gadā nodrošinās papildu ieņēmumus 85 miljonu eiro apmērā, bet 2026. gadā – 117 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministrijas analītiķi prognozē, ka nodoklis e-cigaretēm un citiem nikotīna un tabakas izstrādājumiem 2025. gadā dos 15 miljonus eiro, bet 2026. gadā – 126 miljonus eiro.
Nodokļu ieviešana ir viens no vairākiem pasākumiem, ko valdība īsteno, lai samazinātu budžeta deficītu, kas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch prognozē, ka Slovākijas budžeta deficīts šogad sasniegs 5,7 % no IKP salīdzinājumā ar 4,9 % 2023. gadā. Prognozēts, ka 2025. gadā deficīts samazināsies līdz 5,2 %.
Naudas līdzekļi, kas iegūti no cukura nodokļa, palīdzēs samazināt budžeta deficītu
Šī gada sākumā Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un finanšu ministrs Ladislavs Kamenckī paziņoja par vērienīgiem plāniem samazināt budžeta deficītu līdz mazāk nekā 3% no IKP 2025. gadā. Viņi cer, ka pasākumi, tostarp nodokļu palielināšana un izdevumu samazināšana, ļaus ietaupīt 1 % no IKP.
Slovākijas Bezalkoholisko dzērienu un minerālūdeņu asociācija (AVNM) uz nodokļa palielināšanu reaģēja negatīvi, kritizējot to par to, ka bezalkoholiskie dzērieni tiek aplikti ar šo nodokli atsevišķi. Tā raksturoja nodokli kā “diskriminējošu”, apgalvojot, ka konkrētas pārtikas produktu kategorijas aplikšana ar nodokli maz palīdzēs samazināt aptaukošanās rādītājus, ja citi produkti ar augstu cukura saturu, piemēram, saldumi, izvairās no nodokļa maksāšanas.
Cukura nodokļi – situācija Eiropā
Beļģijā, Somijā, Francijā, Ungārijā, Īrijā, Norvēģijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē, Somijā un Ungārijā ir ieviests sava veida cukura nodoklis. Francija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas 2012. gadā ieviesa šo nodokli kā fiziskās labsajūtas aizsardzības pasākumu, bet 2018. gadā mainīja taktiku, lai uzsvērtu iegūto ieņēmumu nozīmi valsts budžetā.
Dānijas nodoklis ir vērsts ne tikai uz saldinātiem dzērieniem, bet arī uz konkrētiem produktiem ar augstu cukura saturu, tostarp šokolādi, saldumiem un dažiem konditorejas izstrādājumiem. 2022. gadā šis nodoklis Dānijas valsts kasei nodrošināja DKK 2 351 miljonu (17,5 miljonu eiro) ieņēmumus.
Dānija 2011. gada oktobrī kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ieviesa “tauku nodokli”, vēršoties pret piesātinātajiem taukiem gaļā, piena produktos un pārtikas eļļā. Šis radikālais eksperiments piedzīvoja katastrofu, un gadu pēc tā ieviešanas no tā atteicās.
Apvienotajā Karalistē 2018. gadā ieviestais bezalkoholisko dzērienu nozares nodoklis (SDIL) ir viens no visaugstāk novērtētajiem cukura nodokļiem Eiropā. Apvienotajā Karalistē šis nodoklis attiecas tieši uz saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, no ražotājiem iekasējot maksu par litru atkarībā no cukura satura to produktos. Nodoklis tika izstrādāts ar diferencētu struktūru: dzērieni, kuros ir vairāk nekā 8 g cukura uz 100 ml, tiek aplikti ar augstāku nodokļa likmi nekā dzērieni, kuros ir 5-8 g cukura.
Viens no ievērojamākajiem Apvienotās Karalistes cukura nodokļa rezultātiem ir produktu pārformulēšana. Lielākie dzērienu ražotāji, piemēram, Coca-Cola un PepsiCo, mainīja savu produktu sastāvu, lai samazinātu cukura saturu un izvairītos no augstākas nodokļu likmes. Saskaņā ar Public Health England datiem cukura saturs dzērienos, uz kuriem attiecas nodoklis, kopš SDIL ieviešanas ir samazinājies par aptuveni 29 %.