Tongs Fuoks Fuks no Vjetnamas parādīja visai pasaulei, ko patiesībā nozīmē nesavtība. Viss sākās 2001. gadā, kad viņa sieva palika stāvoklī.
Sēžot slimnīcas gaitenī, Tongs pamanīja, kā grūtnieces ieiet kabinetā, bet iznāk no tā ar asarām acīs. Un bez bērna.
Notikušā jēgu viņš nesaprata uzreiz. Tongs nesaprata, kā var nogalināt pats savu bērnu. Nogalināt un pat viņu cilvēcīgi neapglabāt.
Situācija neticami aizskāra Tonga sirdi. Pats par savu naudu celtnieks nolēma nopirkt zemi zem Hon Tom kalna, kur viņš varētu apglabāt mazuļus, kuru dzīve aprāvās, tā arī nesākusies. Saņēmis atļauju no slimnīcas, Tongs pirmajos pāris gados apglabāja vairāk nekā 1000 mazuļus.
Toties patiesais vjetnamieša mērķis bija pavisam cits. Tongs cerēja, ka grūtnieces, kas apmeklēs kapsētu, vairs negribēs atbrīvoties no saviem bērniem.
Ideja izdevās: pēc kāda laika mātes, kuras materiālo grūtību dēļ nevarēja nodrošināt savam bērnam nākotni, sāka vērsties pie Tonga pēc palīdzības.
Vīrieša atbilde visus satrieca līdz sirds dziļumiem. Tongs piekrita uzņemt savā ģimenē visus grūtībās nonākušos bērnus. Kapsētā, kas pilna ar skumjām un bēdām, tika uzbūvēta māja, kas kļuva par mājām vairāk kā 100 mazuļiem.
Jūtot līdzi citu bēdām, Tongs piekrita atdot bērnus atpakaļ mātēm tad, kad viņu finansiālās un ģimenes grūtības būs beigušās.
LASI VĒL: Skolā zēnu pazemoja mazā auguma dēļ. Viņš gribēja izdarīt pašnāvību. Lūk, kā rīkojās viņa māte!
Lai nesajauktu savu 100 pieņemto dēlu un meitu vārdus, Tongs izdomāja viņiem jaukas iesaukas. Piemēram, “Vin” (gods) vai “Tam” (sirds). Visiem mazuļiem ir gan savas mātes, gan arī Tonga ģimenes uzvārds.
“Es turpināšu, līdz pēdējam elpas vilcienam, – stāsta daudzbērnu tēvs. – Es ceru, ka mani bērni arī palīdzēs cilvēkiem, kad es aiziešu aizsaulē”.
Bērnu acis šajās fotogrāfijās patiesi mirdz no laimes. No tāda tēva var daudz ko mācīties!
Avots: ladysterritory.ru