Austrumeiropā un Centrālāzijā vērojama lēnāka izaugsme, jo inflācija, vājš ārējais pieprasījums un strukturālā inerce pieņemas spēkā. Pasaules Banka mudina veikt drosmīgas reformas, lai atbrīvotu produktivitāti un izvairītos no vidēju ienākumu lamatas.
Izturīgs patēriņš palīdzēja noturēt Eiropas un Vidusāzijas jaunattīstības valstis uz kājām pagājušajā gadā, taču toksisks vēsā ārējā pieprasījuma, ilgstošas inflācijas un strukturālo vājumu sajaukums tagad draud ievilkt reģionu zemas izaugsmes slazdā.
Saskaņā ar Pasaules Bankas 2025. gada pavasara ekonomikas atjauninājumu, kas publicēts trešdien, paredzams, ka reģionālā izaugsme 2025. un 2026. gadā samazināsies līdz vidēji tikai 2,5%.
No pēcpandēmijas atsitiena līdz trausliem pamatiem
Pēc globālo satricinājumu pārvarēšanas ar stabilizētu pieauguma tempu 3,6 % apmērā 2024. gadā — galvenokārt pateicoties elastīgiem patērētāju tēriņiem, pieaugošajiem naudas pārvedumiem un reālo algu pieaugumam — Eiropas un Centrālāzijas (ECA) reģiona jaunattīstības ekonomikas tagad saskaras ar daudz blāvāku apvārsni.
Liela daļa reģionālās lejupslīdes izriet no globālu un iekšzemes pretvēju saplūšanas. Vājākas tirdzniecības plūsmas ar Eiropas Savienību, pastāvīgā nenoteiktība globālajā politikā un vispārēja lejupslīde galvenajos tirgos smagi nospiež atvērtās ekonomikas ar ierobežotām rezervēm.
Kuras valstis palēninās un kāpēc
Pasaules Bankas dati liecina, ka Centrālāzija, visstraujāk augošais ECA apakšreģions, nav imūna.
Tiek prognozēts, ka tās pieaugums samazināsies no spēcīgajiem 2024. gada līmeņiem līdz 4,7% 2025.–2026. gadā, ko veicinās naftas nozares paplašināšanās samazināšanās Kazahstānā, eksporta kritums un naudas pārvedumu pieplūduma samazināšanās.
Krievija saskaras ar strauju lejupslīdi, paredzot tikai 1,3 % izaugsmi, kas ir gandrīz trīs reizes lēnāka nekā 2024. gadā. Stingrākas sankcijas, augošās aizņēmumu izmaksas un zemākas enerģijas cenas pastiprina strukturālos ierobežojumus, draudot nobīdīt tās ekonomiku tālāk no pirmspandēmijas trajektorijas.
Turcija, kas virzās uz delikātu ekonomikas līdzsvara atjaunošanu, palielināsies par 3,3%, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem, taču joprojām atpaliek no ilgtermiņa vidējā rādītāja.
Polijas perspektīvas joprojām ir nedaudz optimistiskākas, un izaugsme tiek prognozēta 3,1% apmērā, ko veicināja Eiropas Savienības fondu finansētie ieguldījumi, lai gan joprojām ir zemāka par vidējo līmeni pirms 2020. gada eiro zonas vājuma un pastāvīgo tirdzniecības politikas risku dēļ.
Paredzams, ka visā Rietumbalkānos un Dienvidkaukāzā izaugsme samazināsies līdz attiecīgi 3,4% un 3,5%, savukārt Ukrainas atveseļošanās, visticamāk, ievērojami palēnināsies, un izaugsme tiek prognozēta 2% apmērā.
Inflācijas spiediens maina monetāro politiku
Cenu spiediens atgriežas. Inflācija ECA reģionā līdz 2025. gada februārim pieauga līdz 5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzinot ar 3,6% 2024. gada vidū.
Pasaules Banka brīdina, ka inflācija varētu palikt nemainīga, ko veicinās iekšzemes riski, piemēram, ekspansīva fiskālā politika un kreditēšanas pieaugums.
Piedāvājuma puses traucējumi — no preču tirgus nestabilitātes līdz ar klimatu saistītiem satricinājumiem — varētu vēl vairāk pastiprināt šo dinamiku.
Reformām ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk
Papildus cikliskajiem izaicinājumiem ziņojumā liela daļa ir veltīta strukturālajām reformām, kas vajadzīgas, lai atjaunotu ilgtermiņa izaugsmi. Galvenā tēma ir uzņēmējdarbības inovāciju, produktivitātes un jauno uzņēmumu dinamisma kritiskā loma.
“Inovācijas un eksperimenti biznesā ir būtiski produktivitātes palielināšanai un priekšnoteikums augstu ienākumu statusa sasniegšanai un uzturēšanai,” sacīja Pasaules Bankas Eiropas un Centrālāzijas galvenais ekonomists Ivailo Izvorskis.
Banka apgalvo, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš inovatīviem jaunuzņēmumiem, nevis plašākam mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram.
Šie uzņēmumi rada darbavietas un tiem ir izaugsmes potenciāls, taču tie saskaras ar grūtu vidi ar nepietiekami attīstītiem kapitāla tirgiem un ierobežotu piekļuvi ilgtermiņa finansējumam.
Progresu kavē arī konkurences trūkums. Valsts uzņēmumi joprojām dominē daudzās nozarēs, izspiežot elastīgākus privātos uzņēmumus.
Pasaules Banka norāda, ka politikas veidotājiem par prioritāti būtu jālikvidē šķēršļi ienākt tirgū, palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai un integrēt globālas tehnoloģijas, lai uzņēmumi varētu virzīties tālāk nekā tikai ārvalstu piegādes ķēžu ražošanas centri.