Strauji augošās mājokļu cenas ir likušas vairākiem darbiniekiem pamest Eiropas galvaspilsētas, un tādēļ daudzi darba devēji ir ieviesuši darbiniekiem mājokļu pabalstus, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus.
Dzīves dārdzības pieaugums, kas pašlaik vērojams vairākās pasaules daļās, ir izraisījis arī strauju mājokļu cenu kāpumu. Daudzi darbinieki arvien biežāk nevar atļauties dzīvot un strādāt tādās galvaspilsētās kā Londona, Dublina un Amsterdama, kuras visas saskaras ar mājokļu krīzi.
Tā rezultātā uzņēmumiem ir daudz grūtāk pieņemt darbā kvalificētus talantus, nemaksājot ievērojami lielākas algas. Īpaši tas attiecas uz ārvalstu darba ņēmējiem, kuri bieži vien nevēlas pamest savu pašreizējo darbavietu un dzimteni, nesaņemot virkni priekšrocību, kas bieži vien ietver arī apmaksātu mājokli.
Īrijas darba devēji darbiniekiem pērk vairāk mājokļu
Īrijas mājokļu krīze pēdējos mēnešos ir pakāpeniski saasinājusies, un vairākos Dublinas uzņēmumos darbinieku skaits samazinās, jo pieaugošo izmaksu dēļ darbinieki ir spiesti pamest galvaspilsētu.
Saskaņā ar Statista datiem 2024. gada otrajā ceturksnī vidējā mēneša īres maksa Dublinas centrā bija aptuveni 2377 eiro. Turklāt 2024. gadā Īrijā bija pieejami tikai aptuveni 51 000 mājokļu pārdošanai, kas ir mazāk nekā 2022. gadā, kad bija 63 000 mājokļu.
Rezultātā tādi uzņēmumi kā Ryanair, Supermacs, Killarney Hotels un Musgrave u. c. ir izvēlējušies vairāk tērēt darbinieku mājokļu pabalstiem, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus.
Jau 2024. gada sākumā Īrijas zemo cenu aviosabiedrība Ryanair paziņoja, ka ir iegādājusies 40 mājas netālu no Dublinas lidostas, plānojot tās izīrēt jaunajiem salona apkalpes locekļiem, ņemot vērā Īrijas strauji saasināto mājokļu krīzi.
Tas tolaik izraisīja ievērojamu rezonansi, jo īpaši no politiķu puses, apgalvojot, ka Ryanair ir sagrābusi lielāko daļu jaunbūvju, atstājot citiem individuālajiem pircējiem maz izvēles iespēju.
Tomēr uzņēmuma izpilddirektors Maikls O’Līrijs atkārtoti uzsvēra, ka rūpes par darbiniekiem ir viena no uzņēmuma galvenajām prioritātēm un ka citiem iedzīvotājiem joprojām ir pieejami tūkstošiem citu jaunuzceltu māju.
Vēl vienam Īrijas uzņēmumam Musgrave pašlaik ir aptuveni 50 personāla īres īpašumu, savukārt aprūpes namu grupai Windmill Healthcare ir 28, un tā plāno iegādāties vēl vairāk. Kopš 2019. gada arī uzņēmums Killarney Hotels Collection nodrošina subsidētus personāla mājokļus.
Tomēr arī tas ir ievērojami izmaksājis, un, kā ziņo The Irish Times, personāla mājokļu izdevumi uzņēmumam Supermacs jau izmaksājuši no 6 līdz 7 miljoniem eiro.
Īrijas mājokļu krīze galvenokārt ir radusies tāpēc, ka valdība pēdējos gados ir hroniski nepietiekami ieguldījusi līdzekļus pieejamu un sociālu mājokļu jomā. Kopš nekustamā īpašuma un banku krīzes 2008. gadā ir ievērojami samazinājusies mājokļu būvniecības aktivitāte.
Londonā turpinās publiskā sektora darbinieku pieņemšanas krīze
Londona jau vairākus gadus cīnās ar darbā pieņemšanas krīzi publiskajā sektorā, jo īpaši smagi ir skartas fizsikās aprūpes, policijas un pedagoģijas nozares. Tas galvenokārt ir saistīts ar augstākām īres maksām galvaspilsētā, kas pēdējos gados ir krietni pārsniegušas algu pieaugumu šajās nozarēs.
Saskaņā ar HomeLet Rental Index datiem 2024. gada novembrī vidējā mēneša īres maksa Londonā bija aptuveni 2151 mārciņa (2569,46 eiro). Zoopla lēš, ka 2024. gada novembrī vidējā mājokļa cena bija 267 500 sterliņu mārciņu (319 534,10 eiro), un nekustamā īpašuma cenas bija par 1,9 % augstākas nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.
Arī tādās nozarēs kā policija ir bijušas grūtības atgūties pēc tam, kad pirms dažiem gadiem Metropolitēna policija plaši pārdeva sekciju mājokļus, kas bija paredzēti jaunākajiem policistiem. Tā rezultātā mājokļu valsts sektorā strādājošajiem ir kļuvis vēl mazāk.
Saskaņā ar domes datiem Londonas publiskā sektora atalgojums pēdējos gados ir atpalicis arī no Apvienotās Karalistes vidējā rādītāja, kopš 2016. gada palielinoties tikai par 14,9 %, salīdzinot ar vidējo atalgojumu valstī, kas ir 15,5 %. Turpretī Londonas privātā sektora atalgojums ir apsteidzis valsts vidējo rādītāju, kopš 2016. gada palielinoties par 17,4 %.
Tomēr darbā pieņemšanas problēmas nav skārušas tikai Londonas publisko sektoru, jo arī vairāki privātā sektora uzņēmumi zaudē potenciālos darbiniekus, kuri izvēlas pārcelties uz mazākām pilsētām ar zemākām dzīves dārdzības cenām.