Viņu attiecības kļuva stiprākas ar katru dienu. Ludmila atzīstas, ka viņai vienmēr ir bijusi piekrišana no pretējā dzimuma puses, taču tā arī līdz šim nebija izdevies atrast īstu vīrieti. Tad viņai palaimējās iepazīties ar Antonu!
Pēc neilga laika Ludmila pastāstīja Antonam, ka redzējusi sapni, kurā viņa audzinājusi septiņus bērnus. Sievietei jau bija dēls no pirmās laulības, taču toreiz, kad ieraudzīja reportāžu par Antonu, viņa saprata – tas ir viņas liktenis!
Sieviete nebaidījās no pilsētas pārcelties uz laukiem pie Antona. Pavisam drīz viņi uzrīkoja pieticīgas kāzas un apprecējās ciema baznīcā. Pēc kāzām jaunais pāris nolēma uz neilgu brīdi atstāt savus bērnus vecmāmiņas uzraudzībā un doties medus mēneša ceļojumā.
Kad abi atgriezās no medus mēneša, viņus sagaidīja pavisam neplānots ģimenes papildinājums. Pāris palīdzēja rehabilitācijas centra darbiniekiem, un tur pavisam nesen tika atvestas divas meitenītes, kuru mamma nesen bija nomirusi. Daudzbērnu ģimene nolēma šīs abas meitenītes paņemt savā apgādībā.
Ludmila un Antons saprata, ka viņi, iespējams, ir vienīgais šo bērnu glābiņš, turklāt, viņiem ir ļoti liela pieredze bērnu audzināšanā. Bērnu dēļ Ludmilai nācās doties prom no sava iemīļotā darba, taču šobrīd viņa it nemaz to nenožēlo: “Agrāk es nemācēju plānot savu laiku, tādēļ nemitīgi baidījos kaut ko nepaspēt. Par laimi, Antons iemācīja man pareizi organizēt savu laiku un šobrīd protu atrast laiciņu arī pati sev.”
LASI VĒL: Populārākās galda un prāta spēles jautrai izklaidei ģimenes un draugu lokā
Ludmilas diena sākas 6.30 no rīta, jo, lai tikai pabarotu šo lielo saimi, nepieciešams pagatavot piecus litrus zupas. Neskatoties uz to, ka abi divi raujas darbos cik spēdami, naudiņa viņiem tik un tā nepietiek. Antons sapņo par mikroautobusu, jo citādi visus sasēdināt vienā mašīnā nav fiziski iespējams.
Neskatoties uz visām grūtībām, šī ģimene ir laimīga un viņi prot priecāties par daudziem dzīves sīkumiem. Viņu bērni priecājas par katru konfekti un nekad nekļūst pārāk kaprīzi, jo visi saprot, ka vecāki viņus ļoti mīl un dara visu iespējamo, lai viņiem dzīvē būtu viss nepieciešamais.
Noteikti dalieties ar šo sirsnīgo stāstu arī ar saviem draugiem, radiem un paziņām! Vienmēr atcerieties, ka jebkurā bēdīgā dzīves situācijā ir iespējams rast risinājumu un atkal iegūt dzīvesprieku!
Latvijā ar šitādu daudzumu bērnu bez citu atbalsta ir izputējusi.
Labdien!
Vai reizēm lasāt, ko publicējat? Sākumā gribēju saskaitīt kļūdas rakstā, bet sapratu, ka tas nav iespējams, jo viss raksts ir kļūda. Palasīju oriģinālu, arī primitīva valoda, bet vismaz bez “liktreņa” u.c. Visu cieņu, ja latviešu valodu apgūstat pirmo gadu, bet, ja to uzskatāt par dzimto, administratīvais sods tomēr pienāktos. Mierinājumam varu bilst, ka neesat vienīgie deģenerāti.
Vēl gribēju uzdot jautājumu, protams, variet neatbildēt. Vai tas tiek darīts ar īpašu nodomu? Ja tā, vai portālam par to maksā?
Ar cieņu, Viesturs Kļava
[email protected]