Jaunais Covid-19 paveids omikrons Latvijā visvairāk varētu izplatīties janvārī, bet lielākais hospitalizācijas pīķis varētu būt februāra otrajā nedēļā, otrdien, 21. decembrī, valdības sēdē prognozēja epidemiologs Ņikita Trojanskis.
Ņemot vērā pirmos pētījumus no valstīm, kur šobrīd novērota lielākā omikrona paveida izplatība, Trojanskis sacīja, ka omikrons izplatās 2,5-3 reizes ātrāk nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi. Tāpat pirmie secinājumi liecina, ka divas vakcīnas devas saņēmušo cilvēku aizsardzība pret infekciju ir zema.
Atsaucoties uz Lielbritānijas datiem, viņš sacīja, ka divas “AstraZeneca” vakcīnas devas šobrīd nepasargā no inficēšanās, bet divas “Pfizer” vakcīnas devas spēj nodrošināt ap 20% aizsardzību pret inficēšanos. Savukārt balstvakcīna palielina aizsardzību pret infekciju par 50-80%, tomēr nav datu, cik ilgi šī aizsardzība būtu efektīva.
Tāpat sākotnējie dati par situāciju Lielbritānijā liecina, ka omikrons neizskatās “maigāks” par deltu. “Šobrīd nav iemeslu domāt, ka tas ir “maigāks”,” sacīja Trojanskis.
Tāpat vēl ir maz datu par vakcinēto un balstvakcinēto aizsardzību pret hospitalizāciju, tomēr nav iemesla domāt, ka efektivitāte būtiski nokritusies, skaidroja Trojanskis.
Trojanska un Aigara Langina izstrādātais matemātiskais prognožu modelis liecina, ka, Latvijā izplatoties omikronam, februāra sākumā tiktu sasniegts saslimstības pīķis, bet februāra otrajā nedēļā būtu visvairāk hospitalizēto pacientu.
Tāpat, ņemot vērā vīrusa lipīgumu, eksperti pieļauj, ka gaidāmajā uzliesmojumā, inficētos visi nevakcinētie cilvēki Latvijā, kā arī nevakcinētie pārsvarā būtu tie, kas nonāktu stacionāros. Trojanskis sacīja, ka divu līdz trīs nedēļu laikā omikrons varētu kļūt dominējošais paveids, Ziemassvētku laikā varētu sākties lokāla cirkulācija, bet janvāra pirmajā pusē lielākā daļa no infekcijas gadījumiem būtu omikrona gadījumi.
Ekspertu prognoze liecina, ka sliktākajā gadījumā vienlaicīgi hospitalizēti varētu būt 6545 cilvēki, rēķinot, ja omikrons ir 2,5 reizes infekciozāks nekā delta.
Tāpat Trojanskis prezentēja valdībai iespējamos grafikus un līknes, kā varētu attīstīties saslimstības līmenis, ja pēc 11. janvāra Latvija atgrieztos pie tiem ierobežojumiem, kas bija pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas.
Viņš norādīja, ka cilvēku savstarpējo “kontaktu samazinājums placina līkni, bet pat pie diezgan stingriem ierobežojumiem nokļūstam pie apmēram 4000 hospitalizēto.”
Trojanskis uzsvēra, ka, ja janvārī un februārī pieaugtu balstvakcināciju daudzums, tas darbojas gan kā individuālais aizsardzības līdzeklis, gan kā infekcijas transmisijas aizsardzības līdzeklis sabiedrībā.
Trojanskis uzsvēra, ka šim prognožu modelim šobrīd ir arī savi ierobežojumi, proti, nezināmie faktori, piemēram, nav zināms, kad omikrons sāks lokāli cirkulēt Latvijā. Tāpat šobrīd vēl nav pārliecinošu datu par divu vakcīnu devu efektivitāti pret smagu slimības gaitu un nāvi – pagaidām ir sākotnējie dati par līdzīgu noturību kā deltas gadījumā. Tāpat arī nav pārliecinošu datu par balstvakcīnu efektivitāti pret smagu slimības gaitu un nāvi. Trojanskis uzsvēra, ka omikrona infekcijas gaitas atšķirības var ietekmēt prognozes, piemēram, atšķirīgs inkubācijas periods, infekciozitātes ilgums, smagas slimības gaitas ilgums u.c.
Prezentācijas nobeigumā Trojanskis secināja, ka balstvakcīnas un augstas efektivitātes ierobežojumi izskatās pēc vienīgā, bet individuāli nepietiekama risinājuma omikrona izplatības kontrolēšanai. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams gatavot veselības sistēmu lielam hospitalizāciju pieaugumam februārī.
Runājot par epidemioloģisko kontroli līdz 11. janvārim, Trojanskis sacīja, ka ir divi aspekti – gadījumā, ja omikrons jau cirkulē lokāli un gadījumā, ja vēl ne. Ja tas jau cirkulē, tad mobilitātes ierobežojumi svētku periodā līdz 3. janvārim dotu divas nedēļas laika līdz uzliesmojuma sākumam. Savukārt, ja vēl nē, tad stingra robežkontrole ar testēšanu un karantīnas ievērošanu ir nepieciešama.