Norvik Banka aptauja: Tikai puse Latvijas senioru ikdienā norēķinās ar maksājumu kartēm

Vairums senioru vecumā no 60-85 gadiem ikdienā mēdz izmantot bankas maksājumu kartes, liecina Norvik Bankas veiktā aptauja, taču tikai nedaudz vairāk kā puse (55%) to atzīst par savu galveno maksāšanas līdzekli. Lai iedrošinātu seniorus izmantot mūsdienīgus norēķinu veidus, augustā Norvik Banka sadarbībā ar Mastercard uzsākusi izglītojošu kampaņu ar mērķi apmācīt seniorus digitālo pakalpojumu un norēķinu karšu lietošanā.

Kā liecina Norvik Bankas veiktā aptauja, 55% senioru pārsvarā norēķinās ar bankas karti, skaidru naudu izmantojot izņēmuma gadījumā. Ceturtā daļa senioru (25%) vienlīdz bieži norēķinās gan ar bankas karti, gan skaidru naudu. 16% iepērkoties norēķinās lielākoties skaidrā naudā, bet reizēm mēdz izmantot arī bankas norēķinu karti, savukārt 4% aptaujāto norēķinus veic tikai skaidrā naudā.

“Norvik Bankas klientu vidū ir daudz senioru, un vairums no viņiem ikdienas norēķinos par pirkumiem vai pakalpojumiem lielākoties izmanto skaidru naudu. Lai iedrošinātu vecāka gadagājuma iedzīvotājus izmantot mūsdienīgākus un ērtākus maksāšanas veidus, Norvik Banka šomēnes aicina seniorus apgūt norēķinus ar maksājumu karti, kā arī internetbankas lietošanu visās klientu apkalpošanas vietās visā Latvijā,” stāsta Norvik Bankas senioru segmenta vadītāja Lidija Dzene. “Arī bankas sociālo tīklu kontos šomēnes aicinām jaunos palīdzēt saviem vecākiem un vecvecākiem apgūt norēķinus ar maksājumu karti, parādot, cik tas ir vienkārši un ērti. Jo, kā pierāda aptaujas dati, 95% aptaujāto senioru, vērtējot savu bezskaidras naudas norēķinu pieredzi, ir pārliecināti, ka maksājumi ar karti ir ērti un droši.”

99% Norvik Bankas aptaujāto iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem uzskata, ka viņu prasmes norēķināties ar bankas karti ir pietiekami labā līmenī. Grūtības atcerēties bankas maksājumu kartes PIN kodu ikdienā izjūt vien 9% senioru. Tomēr 35% vecākā gadagājuma patērētāju ir nobažījušies, ka elektroniski norēķini tiem neļauj pietiekami labi sekot līdzi saviem tēriņiem. Visbiežāk tās ir sievietes (38% pretstatā 32% vīriešu), iedzīvotāji 70-74 gadu vecumā (38%), kurzemnieki (52%) un iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 350 eiro.

Aptauja atklāj, ka tie seniori, kas dod priekšroku norēķiniem skaidrā naudā (14%), bažījas, ka nauda no kartes var pazust vai tikt nepamatoti noņemta norēķina brīdī. Par šādu iespējamo notikumu attīstību visvairāk uztraucas Latgalē (23%), kā arī 70-74 gadus veci iedzīvotāji (17%) un iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 350 eiro.

Maksājumu karšu lietotāju skaits pieaug visā pasaulē

Kā liecina Mastercard veiktā norēķinu karšu lietošanas paradumu analīze, karšu lietotāju skaits visā pasaulē arvien pieaug, un 2018. gadā tas varētu sasniegt 6,3 miljardus. Mastercard prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā norēķinu karšu lietotāju skaits pieaugs par 6%, sasniedzot 8,4 miljardus. Turklāt, raugoties paaudžu griezumā, maksājumu kartes ik gadu lieto arvien vairāk senioru. Kā atsevišķa tendence novērojams arī pieaugums bezkontakta karšu lietošanā – jau vairāk kā pusei jeb 55% visu tirgotāju Eiropā ir termināli, kas pieņem bezkontaktu norēķinu kartes, un šo tirgotāju skaits sasniedz jau 13 miljonus. (Mastercard dati: 2017. gada 4. ceturksnis).

* Norvik Bankas iedzīvotāju aptauja veikta 2018. gada augustā sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 508 Latvijas iedzīvotājus – interneta lietotājus vecumā no 60 līdz 85 gadiem.

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru